Slēpņu sēriju "Mans dārgums Latvijā" ir izveidojusi Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar diasporas latviešiem, kuri ir ieteikuši interesantas, sev mīļas un dārgas vietas, tā kļūstot par slēpņa krustvecākiem. Šī slēpņa krustvecāki ir Elili un Anja Valters no Jaunzēlandes.
Slēpņu sērijā ir 33 slēpņi - katram latviešu alfabēta burtam savs. Latviešu valoda vieno!
Nordeķu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1576. gadā, kad, saskaņā ar Johana Kristofa Broces ziņām, Daugavā piestājuši trīs zviedru kuģi un nodedzinājuši 20 zemnieku mājas, tai skaitā Nordeķus.
17. gadsimta otrajā pusē Nordeķu muiža piederēja Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem. 1698. gadā Kārlis XII viņu iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka uzvārdu.
Nordeku dzimtai muiža piederēja līdz 1769. gadam, kad parādu dēļ tā tika ieķīlāta.
1783. gadā Nordeķu muiža kļuva par tirgotāja, melngalvju vecākā Ludviga Grāves īpašumu. 1792. gadā Grāve muižu ieķīlāja teoloģijas kandidātam Johanam Fogelam. 1797. gadā muižas kompleksā bija piecas celtnes, to skaitā ar zirgiem darbināmas papīra dzirnavas, kas darbojās līdz 1808. gadam. Pēc J. Fogela nāves 1852. gadā Nordeķu muiža nonāca Johana Dubelta īpašumā. Tajā brīdī muižas kompleksā bija 17 ēkas, to skaitā arī divi krogi un piecas dzīvojamās ēkas.
Padomju okupācijas gados muižas ēkās bija dzīvokļi. 1968. gadā, paplašinot Buļļu ielu, tika saglabātas vien divas muižas kompleksa ēkas un 1910. gadā uzceltā kurinātava. Pārējās ēkas bijušas avārijas stāvoklī un nojauktas. 20. gadsimta 90. gados nama iemītnieki tika izlikti, un ēka uz laiku bija pamesta.
Šobrīd ēka tiek rekonstruēta.
! Vārds muiža aizgūts no lībiešu vai igauņu valodas.
(Sk. https://tezaurs.lv/mlvv/#/sv/mui%C5%BEa)
Slēpņa konteiners ir pārtikas kārbiņa ar viesugrāmatu un rakstāmo.