Pēc Pļavnieku mikrorajona izbūves 20.gs. 80-tajos gados teritorijas starp A.Saharova, Dravnieku un Pļavnieku ielām lielāko daļu aizņēma dabisks, biezi saaudzis un pārmitrs bērzu mežs, kura ieplakās sliktās noteces dēļ uzkrājās ūdeņi. Gājēju celiņi bija ierīkoti veidojot uzbērumus, bet tie bija sadrupuši, jo bija uzbūvēti virs aptuveni 1.8 m bieza kūdras slāņa. Pirms projektēšanas uzsākšanas no Nacionālā botāniskā dārza direktora Andreja Svilāna un bioloģijas zinātņu doktora Andra Zvirgzda tika saņemti ieteikumi pakāpeniski retināt bērzu audzes un veidot apstākļus, kas būtu piemēroti arī citām koku sugām. Tika radītas sportošanas un ikdienas fizisko aktivitāšu iespējas bērniem, jauniešiem, strādājošiem un vecākiem cilvēkiem. Izveidojot parka centrālo laukumu, kā arī zonas mākslas objektu izvietošanai un dekoratīvos puķu stādījumus, tika radīta vieta brīvdabas kultūras norisēm Pļavnieku apkaimē, ko apliecina fakts, ka 2019.-2020. gada vasarā parkā darbojās mobilā kultūrtelpa “Strops”, apmeklētājiem piedāvājot daudzveidīgus kultūras un izklaides pasākumus, lekcijas un dzejas vakarus. Parkā ir dotas iespējas suņu īpašniekiem dzīvnieku aktīvam treniņam, netraucējot pārējo iedzīvotāju atpūtu. Atpūtas funkcijas ir integrētas esošajā parka vidē, saglabājot bērzu birzi kā parka galveno ainavisko vērtību. Uzlabojot labiekārtojuma līmeni ir palielināta teritorijas izmantošanas intensitāte, radot iespējas aktīvākai sociālajai komunikācijai un daudzpusīgai Pļavnieku apkaimes iedzīvotāju grupu atpūtai. Teritorijas centrālo daļu šķērso 45m plata, no kokiem brīva josla – inženierkomunikāciju koridors, kas būtiski ierobežo parka attīstības ieceres.
Publiskās ārtelpas labiekārtojums “Zaļā birzs” “Latvijas Būvniecības Gada balva 2015” nominācijā “Publiskā ārtelpa” ieguva 1. vietu. Parks saņēma arī ļoti augstu žūrijas vērtējumu Pirmajā Latvijas Ainavu arhitektūras balvas konkursā.
Slēpņu sērija ir daļa no projekta "Mana un tava Rīgā".