SVEIKS VENTIŅPUSE!
Te Tov būs dāž stāst no mān bērnib. Es nav duōmajs teikt, kas i riktig un kas nē. Tik grib Tov paradit liec un viec, kas bi svarigs man un citem, kas aug šite tai laike.
BITIT
Kad es bi maziš, Ventspile bi tād māj, kam viers bi rakstic, ka tas i Bitit. Tur iekš venmē bi cilēk ka bic pūzne. Tur vare dābt visāds salds un sāļs roušš, tēj, sūul, kapej. Pa godiem tur cilēk pierk torc. Torc bi deficīc. Tu var nezinat, kas pa juōcig radijem i deficīc – ta es Tov teiks – tas i tād mant, ko mana bērniba varē dābt ret un ja pazin tanc, kas bi tūv klāt pe tuō mant..
Es atminas, kā mēs a mamms tur gā. No sākam bi jastāv gār rind. Bet tas bi lāb, rind gā gar stikl skap, kur bi salikc kūks, un tāļak vare samanit cepams a. Mamms jēm mell kapej, es tik pe āboļķierš sūul un oustiņ. Tuō gan Tu pazīst, tagac a va dābt to našķ, kas kā puķlap izskatas. Citreiz saldējam es ēd a gārd mut no bleķ kummiņ. No ārpus viš venmē bi norasojs slapš. Mammiš teic, ka tas no oukst saldējam tur iekš un silt gais riņķe apkārt.
Tagac tai viet nav zaļa māj, kur bi Bitic. Tur tik zāļ zāl un puķs aug dobe. Vo Tu aceras Bitīts māj numur? A
KANTUŌRE
Man vaidzē iet uz Saulic dārziņ. Es vairs neatmin, vo es tur sabij vien dien, vo tik dāžs stunds a vis mammiņ. Man bi dikt bail, ka bus tur japliek uz vis laik, ka mammiš aizes un pakaļ nebus. Es kliedz un lēj asars tik dikt, ka mān aizved mā, un uz Saulit vais nebi jaiet. Pa mā dzīvojat, es uzzina doudz liec, ko cit māz bērn nemaz nezin.
Mamms strādāj Daiļrade. Daiļrads bi tāc kantuōrs katra pilsēta, kas dēv dzījs priekš rokdarbiem. Tur bi daudz tanc un dāž onkeļ a nodarbinat. Uz viec cehos taisīj vis ko no kuōk, māl un ād, aud stelles. Pārēje strādāj mājes. Mammiš ēķelej visādigs kleic, jaks, cepriņs, lakac, vesc un kamzoļs. Reiz pa mēnes mēs gā uz Daiļrad noduot produkci. Tuōreiz tas kantuōrs atradas, ku tagac i viesnīc un autoskuōl. Gan Tu māces atrast tuō māj. Kāc numurs tu tagac i?. B Autoskuōl tur bi tad a, bet uōtre stāve vien gāl bi Rasmstant, Dzintrstant, Elictant un vēl dāž lāb cilēk. Mēs kāp ougš pa šour, stāv kuōk trep. Man jou patik tuō darit lēnam. Es čamdij nāgls un grumbeļs uz sienam. Bet man teic, ka tā nav riktig, ka tā va pusdien kāpt a. Es duōma, ka tuō teic smages kopriš, kas bi mammiņam pie uōtr ruōk. Ougš bi vien viet, kur es tik ret, un ta es negribē iet ār. Aiz Rasmstanc kabinet bi noliktav, ku plauktes stāve dzīj un gatave dārb. Gaism tur bi māz un gais mitr, bet mān tur dikt lāb patik. Es prasīj pacelt mān augstak, jo pac es varē rēdzt tik pierme plaukt no apakš. Kas tik tur nebi! Rakstain cimd un zeķs, adīt kamzuōļ, šalls un cepars, oust lakat un deķ, ēķelēc kleic, brunč, jaks un bērnem zābak a punguļem un rišam uz riņķ.
KLAVIER
Bi tā, ka mān vecāk sāk dzīvt atsevišķ, kad man vēl nebi piec gād. Es atmines, ka bi ilg un gār spriešen māje a akmeņ grīd blaks pe paš tierg. Tov vaig tās mājs tagadejo numur. C
Tai māje man biež bi jagaid ārpuse, āz zāls duōrem, un vienreiz tur es satik čigaiņonkul, kas mān saciene a kumpetem, ko pa “Jūrs akmentiņiem” souc. Beigas viš mān adev vis tūt līdz uz māj. Tas nebi no tiem onkuļiem, no kurem labak neko nejemt un dīcat pruō. Manējais bi trāpies labs, šim tai māje a bi kout kāds spriešens paredzēts.
Pēc vis tās lielas dāršens mammiš dabe kout kād noud un mēs palik Ventiņpuse divata. Vien dien mamms man prasī, ko es gribt, lai man nuōperk no to noud. Es ne minut nedomajs teic – klavier! No sākam viš vel duōma, ka es juōks dzen. Jēm un āzved uz Brīvkalniels buōd, ku visādigs spēljams instrumenc tirguōj, nu tu, ku tagac i Alet. Kād mā numur tagac Tu redz te bez burt? D Mammiš nostājas un a smaid prasī: “ Nu, kūr ta Tu grib?” “Šito”, es teic un rādij uz tumše Rīg.
Nu vais nebi ku sprukt un pēc dāž dien instrumenc bi mā. Bet te nu mamms izdome sovs noteikams. Man esot jaiet muzikskola, savadak klavier neva palikt māja. Tā es astuōņs gāds nomācijes pa notim spēlēt un visādīgs meldiņs sacerēt a.
Mana bērniba pret mūzikskol, pār pa iel, uz stūr bi pārtikbuōd. Tov vaig tuo numur, kas tu tagac i. E Es tur gā pierkt radziņs pa pieckapeik un dzert sūul. Tur bi tād ģeldīg uzparikt a trīs troukem priekš sūul, ku vens biež bi tukš. Ro, šitāc.
KURZEM
Kurzem i novads un Kurzem i viet, ku tagads notiek disko dejs. Mana berniba tur bi ēdnīc uōtre stāve un kapejnic pierma. Tagac Tov vaig šitās mājs numur! F Mēs dzīve blaks māje un ātr sadraudzjes a tantem, kas tur strāde. Es vispiermak aceras Olgstant. Viš nebi nekac priekšnieks, viš mazgā trauks un slauce galds a slap lupat. Bet viš bi siersnig un jauks bez gāl.
Toreiz neviens neieduōma, vo tas i lāb, vo slikt. Visem meiteņem patik tulps, tēvem un bērnem – priecīgs mamms. Sieviešdien bi vien smuk svētk. Ari Kurzeme bi svētk nuōskaņ – vis bi uzpucēšes, uz galdiem salikt vāziņ a sniegpulksteņem. Olgstant bi bījs pe balbier un nopiercs man māz dāvniņ, kā mazam sievišķam. A tuō kluciņkomplekt tagads mān meit spēljas. Četr māz kuōk kluciņ a kopig bild, ko va salikt uz mat kā šodien puzliņ.
EPLOGS – TAS I TĀC SMALKS BEIGS
Es tagads beigs rūntes a Tev, jaāzkāp a jūriņ klačiņ uzsit. Manam meitēnam varen tīk dzungeļ tak un mazbānic. Kad bānic brouc, meitiš sak: “Sju – sju, sju – sju, sju – sju!” Un lokmotīviš preti: “Tu – tū, tu – tū!”
Mēs biež iet ciemes pie guōtiņ, kas galig mells stāv Ventmala, un pie otr, kas ka milzigs čemokopers, un vel pie vien jūrniekkrekle a oraņdž piķmic gāle. Tu zin, ku tāc brīnams atrast? Nāc līdz a mān un saskait, ko Tov pras! Tai piķmell guōtiņ pa vīd i tāc ka ritens, cik courum Tu tur redz? G Āzkāp un paskat, cik skaidr redzams pumps i uz čemokoper guōtiņ degun? H Tā matruōž guōtiņ stāv uz tād ka laiv, cik burc i rakstic uz tuo? I
La zinat, ku i kast, ABCDEFGHI liec iekš tuo čeker!
P.S. Tov jazin, ka grāmat i iznākus 2009. gada un kād vērtib tagac nav, bet viss i atruodams! 
La Tov petiek špēg un erk tikt ar šituō gala. Ja Tu kout kuō nesapruōt, tad druōš dod man zīņ! 
You can validate your puzzle solution with certitude.
