ne nu gluži ceļs, un ne nu gluži zīme, jo uz šī ceļa zīmes neliek..
kādreiz šeit bija arī normāls ceļš, ar tiltu pār Liepupi, ko labi redz Latvijas armijas topografiskās kartēs 1920.-1940. gadā, bet jau Padomju 1942. gada kartēs ši vieta parādas ka brasls ar gājēju tiltu. Leģendas vēsta ka vācu karaspēks 2 pasaues kara laikā, atkāpjoties esot tiltu nodedzinājuši. Ja vien nav sausa vasara, vēlams izmantot piekļuvi no pareizās puses upei, un lūgums atstāt slēpni ar aizvērtu aizsegu. P.S Tie kas slēpņo, droši drīkst ar kājām iet pa ceļu kurš norobežots, pie šlagbauma pat atstāta vietiņa kur mašīnas noparkot ;)