16. gs. Livonijas ordeņa muižniecība jeb bruņniecība sašķēlās trīs daļās: Zviedrijai pakļautajā Ziemeļigaunijā izveidojās Igaunijas, Pārdaugavas hercogistē – Vidzemes, bet Kurzemes un Zemgales hercogistē – Kurzemes bruņniecība.
1617. gadā pieņemtā Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme (Formula regiminis) piešķīra bruņniecībai tiesības pašai lemt, kurš atzīstams par tai piederīgu. No bruņniecības vidus izveidota tiesnešu kolēģija jeb t.s. bruņniecības sols 1620.-1648. gadā ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā jeb bruņniecības grāmatā 119 dzimtas. Līdz ar to par bruņiniekiem sāka dēvēt tikai imatrikulētos muižniekus. Tikai bruņniecības locekļi bija tiesīgi piedalīties hercogistes landtāgā un ieņemt augstākos amatus hercogistes pārvaldē. Turpmāk iekļūt šai muižniecības matrikulā bija ļoti grūti. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154 imatrikulēto muižnieku dzimtas.
Bruņniecības locekļiem bija virkne tiesību un privilēģiju: priekšrocība valsts amatos – kā militārā, tā civilā dienestā; viņi bija atbrīvoti no nodokļiem, nodevām un klaušām; bruņniecības locekļus varēja tiesāt tikai augstākās tiesas, kuru sastāvu bija vēlējis landtāgs; viņiem nevarēja piemērot miesas sodus; nāves sods vai negoda sods muižniekam stājās spēkā tikai ar karaļa (vēlāk cara) apstiprinājumu. Nematrikulētajiem muižniekiem landtāgā nebija balsstiesību.
Muižnieku kārtas varu sargāja landtāgi (sanāksmes), kur tika lemti svarīgākie ekonomiskie un politiskie jautājumi; landtāga lēmumiem bija likuma spēks. Būtībā bruņniecība bija valsts valstī, kurai ar laiku ilgstoši piederēja faktiskā vara hercogistē. Uz landtāgiem Kurzemes muižnieki sākotnēji pulcējās hercoga pilī Jelgavā, bet vēlāk tie notika Bruņniecības namā.
17. gs. sākumā uzbūvēja muižnieku landtāga sēdēm paredzētu Bruņniecības namu iepretim hercoga pilij Driksas kreisajā krastā. Jelgavas vēsturē zināmākais Kurzemes bruņniecības nams būvēts 1803.–1805. gadā. Ēka atradās Upes ielā 13; pēc Otrā pasaules kara tā nojaukta. Sākotnēji uzbūvēja divstāvu namu, ko tolaik uzskatīja par lielāko pilsētā. Ap 1832. gadu nams bija kļuvis par šauru; to pārbūvēja 1835.–1837. gadā.
Kurzemes bruņniecības nams Driksas krastā. Attēla avots: https://zudusilatvija.lv/objects/object/10807/
1903.-1906. gadā Kurzemes Zemes arhīvu un tajā iekļauto korporācijas bibliotēku Kurzemes bruņniecība izvietoja tai piederošā namā Annas ielā 8. Ēka atradusies iepretim Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrālei (tagad Raiņa iela) un līdz mūsdienām nav saglabājusies (nojaukta pēc Otrā pasaules kara).
Kurzemes (un Piltenes) bruņniecības korporāciju likvidēja ar 1920. gada Latvijas Republikas Likumu par muižnieku korporāciju slēgšanu, kas atcēla tās locekļu privātās un publiskās tiesības un priekšrocības, bet korporācijai piederošo vai uzticēto mantu pārņēma tiesas aizsardzībā uz vispārējā likuma pamata.
Šis ir viens no 14 slēpņiem sērijā „Neredzamā bibliotēka”. LNB simtgades izstāde "Neredzamā bibliotēka" (31.08.2019-1.03.2020) iepazīstina ar sabiedriskām vai muižu/privātbibliotēkām, kuras saglabājušās daļēji un to atsevišķi eksemplāri kļuvuši par LNB krājuma sākotni.
Visu sērijas slēpņu atradējus LNB aicina uz tikšanos ar izstādes kuratori Kristīni Zaļumu 2020. gada 1. martā. Pirmie desmit visu slēpņu atradēji balvā iegūs Kristīnes Zaļumas grāmatu ""Neredzamā bibliotēka: Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas". Lai reģistrētos pasākumam, ievadiet slēpņu vāciņos atrasto paroli šeit: https://ej.uz/InvisibleLibraries
Visu „Neredzamās bibliotēkas” sērijas slēpņu saraksts
NB: Aleksandrīne fon Mēdema GC8CJPP
NB: Barona brālēni GC8CQV7
NB: Harmonijas nams GC8CV1C
NB: Iecavas muižas bibliotēka GC8CQRX
NB: Izglābts atņemot GC8CQZJ
NB: Jardin Senimental GC8CQXJ
NB: Kurzemes bruņniecības nams GC8CQWC
NB: Pelču pils GC8CQTN
NB: Putnu karaļa mantojums GC8CQXX
NB: Rīgas licejs GC8CQYY
NB: Rīgas vēstures un senatnes pētītāji GC8CQZX
NB: Sapnis par universitāti GC8CV0Y
NB: Stendāla spalvas pieskāriens GC8CQYD
NB: Vidzemes bruņniecības nams GC8CR0C