Pelču muižas pils celta 1903.-1904. gadā pēc tās īpašnieka firsta (kņaza) Mihaela fon Līvena (1850–1909) iniciatīvas. Mihaels fon Līvens dzīvoja turīgi, un muižas vecās pils (faktiski neliela mūra ērberģa) vietā vēlējās uzbūvēt arhitektūras šedevru – jaunu un modernu kungu namu.
Pelču muižas kungu ēka. Attēla avots - Zudusī Latvija: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1842/
Ēka būvēta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta un tiek uzskatīta par izcilu agrīnā jūgendstila muižas dzīvojamā nama paraugu. Ēkas detaļas, sākot ar ārdurvīm, logiem, jumta metālkalumiem, slēģu aizvēršanas mehānismiem un beidzot ar iekštelpu paneļiem, kāpņu margām, projektējis Vilhelms Neimanis. Pils parka plānojumu 1903. gadā izstrādāja ievērojamais Rīgas dārzu un parku arhitekts Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (1853–1938).
Mihaela fon Līvena dzīves laikā jauno kungu namu pilnībā tā arī nepaspēja iekārtot. Darbus pārtrauca 1905. gada notikumi. Muižas īpašnieku apcietināja un tam sekoja nāves draudi. M. fon Līvenu paglāba iemaksātā 5000 rubļu atpirkšanās nauda. Ticis brīvībā viņš nekavējoties pameta Latviju un devās uz Vāciju. Nemieru laikā vietējie iedzīvotāji paši saviem spēkiem novērsa tikko uzceltās pils nodedzināšanu.
Kungu nams bija iekārtots ārkārtīgi moderns. Pirmajā stāvā bija ierīkota centrālapkure – pirmā Kurzemes laukos. Veselības problēmu dēļ firsta vajadzībām pils ziemeļaustrumu stūrī bija iekārtota vingrotava ar sporta ierīcēm, bet tai blakus atradās moderna zilu dekoratīvu flīzīšu apdarināta vannas istaba ar iegremdētu baseinu. Savukārt pirmā stāva ziemeļrietumu stūrī atradās M. fon Līvena vismīļākā uzturēšanās vieta – bibliotēka, kuras ozolkoka interjeru darināja vietējais namdaris, Krežu saimnieks Kārlis Jākobsons un kur pa īpaši ierīkotām ventilācijas lūkām telpu piepildīja centrālapkures siltais gaiss. Plašajā bibliotēkas telpā ar divlīmeņu interjeru joprojām mūsdienās atrodas balkons uz kuru ved greznas vītņu kāpnes un visapkārt telpai izvietoti glīti neuzkrītoši grāmatu skapji, smalks namdara darbs.
Mihaels fon Līvens dzīvoja noslēgti, nebija plaši pazīstams apkārtējā sabiedrībā un savas dzīves laikā tā arī palika vecpuisī. Pavadījis mūža nogali mīļajos Pelčos, 1909. gada 29. jūlijā M. fon Līvens aizmiga mūža miegā.
Pēc viņa nāves fon Līvenu dzimtas mantinieki Pelču īpašumu 1910. gadā pārdeva Īvandes muižas baronam Ervinam Otto Kristofam fon Heikingam. Pirmā pasaules kara laikā pils bija nedaudz cietusi, bet no 1919. gada, kad E. fon Heikings uzturējās Vācijā, Pelču muižas pils dažus gadus stāvējusi tukša ar izsistiem logiem, mājvietu tajā bija atradušas pūces un ūpji.
1920. gadā Latvijas agrārās reformas ietvaros Pelču muižas centrs pārgāja valsts īpašumā un kungu mājā ilgus gadus nomainot citai citu atradās izglītības iestādes, izņemot Otrā pasaules kara laiku. Patreiz ēkā atrodas Pelču speciālā internātpamatskola-attīstības centrs.
Pēc pils nodošanas valsts īpašumā 1920. gadā demontēja visu apkures sistēmu un izmantoja 20. gs. 20. gadu sākumā būvētos daudzdzīvokļu namos Kuldīgā. Sākumā ēkā bija paredzēts ierīkot tuberkulozes sanatoriju, bet sliktās satiksmes dēļ ieceri neīstenoja. 1924.–1925. gadā Pelču muižas pili nedaudz pārbūvēja un ierīkoja skolu, kas 1926. gadā sāka darboties kā Kurmāles pagastskola. Bibliotēkas telpā bija paredzēts ierīkot meiteņu guļamistabu, tomēr laimīgas sagadīšanās pēc tā nepārveidota saglabājusies līdz pat mūsdienām.
Jaunuzceltās Pelču muižas pils plašajā bibliotēkas telpā jau ap 1905. gadu glabājās aptuveni 7200 sējumu liels Mihaela fon Līvena rūpīgi gādāts grāmatu krājums, kurā bija savākta retu iespieddarbu kolekcija galvenokārt par ģenealoģiju, heraldiku, kā arī virkne citu zinātnisku darbu. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atrasti vairāk kā 100 eksemplāru no Pelču muižas pils bibliotēkas, kas nepārprotami norāda, ka to kādreizējais īpašnieks ir bijis bibliofils Mihaels fon Līvens. Senākā saglabājusies grāmata no kādreizējās muižas bibliotēkas dienas gaismu ieraudzījusi tālajā 1472. gadā Augsburgā.
Pēc bibliofila Mihaela fon Līvena nāves, kad bibliotēku mantoja fon Līvenu dzimta. Kādu laiku bibliotēka vēl palika uz vietas pilī, bet pēc muižas pārdošanas bija nepieciešams risinājums tās pārvietošanai. 1911. gada vasarā Kurzemes Zemes arhīvā Jelgavā izskatīja jautājumu par mirušā M. fon Līvena bibliotēkas turpmāko likteni. Bibliotēku, kurā bija daudzi ļoti vērtīgi un reti izdevumi par Baltiju, bet jo īpaši par Kurzemes vēsturi, plānoja savā pārvaldībā pārņemt dzimtas mantinieki. Viņu vēlme bija izmeklēto krājumu nodot glabāšanai Kurzemes Zemes arhīva bibliotēkā kā depozītu, paturot kolekcijas īpašumtiesības. M. fon Līvena mantinieki arhīvam piedāvāja apmaksāt izdevumus, kas būtu saistīti ar krājuma kataloģizēšanu un tā izvietošanas izmaksas. Kurzemes Zemes arhīvs, salīdzinot savas bibliotēkas krājumu ar Pelču muižas pils bibliotēkas 7200 sējumiem, konstatēja aptuveni 2000 dubletus, kurus glabāt atteicās. Mantiniekiem tika piedāvāts dubletes novirzīt uz bruņniecības finansētās un nesen dibinātās Jelgavas vācu ģimnāzijas bibliotēku, kam tie piekrita.
Lai arī gandrīz visa akadēmiskā bibliotēka nodega 1919. gadā, Jelgavas ģimnāzijā neskarta palika vēlākā piebūves daļa, kur tās otrajā stāvā atradās divas bibliotēkas telpas. Iespējams, ka Latvijas Pagaidu valdības Izglītības ministrijas kultūras vērtību aizsardzības pilnvarnieki 1920. gadā grāmatas no piebūves pārvietoja uz Jelgavas Valsts krātuvi, no kuras tās pēc laika pārvietoja uz ministrijas telpām Rīgā un vēlāk nodeva Valsts bibliotēkas krājumam.
Šis ir viens no 14 slēpņiem sērijā „Neredzamā bibliotēka”. LNB simtgades izstāde "Neredzamā bibliotēka" (31.08.2019-1.03.2020) iepazīstina ar sabiedriskām vai muižu/privātbibliotēkām, kuras saglabājušās daļēji un to atsevišķi eksemplāri kļuvuši par LNB krājuma sākotni.
Visu „Neredzamās bibliotēkas” sērijas slēpņu saraksts
NB: Aleksandrīne fon Mēdema GC8CJPP
NB: Barona brālēni GC8CQV7
NB: Harmonijas nams GC8CV1C
NB: Iecavas muižas bibliotēka GC8CQRX
NB: Izglābts atņemot GC8CQZJ
NB: Jardin Senimental GC8CQXJ
NB: Kurzemes bruņniecības nams GC8CQWC
NB: Pelču pils GC8CQTN
NB: Putnu karaļa mantojums GC8CQXX
NB: Rīgas licejs GC8CQYY
NB: Rīgas vēstures un senatnes pētītāji GC8CQZX
NB: Sapnis par universitāti GC8CV0Y
NB: Stendāla spalvas pieskāriens GC8CQYD
NB: Vidzemes bruņniecības nams GC8CR0C