Iecavas muižas kompleksā saglabājies 1908. gadā celtais pils bibliotēkas korpuss (pašlaik – Iecavas Mūzikas un mākslas skola), 18.gs. otrās puses klēts, 19. gs. beigās celtie staļļi (pašlaik – viesu nams “Dārta”) un parka vārtu sargu namiņi pie iebraucamajiem ceļiem. Diemžēl nav saglabājies nedz Iecavas muižas kungu nams, nedz ziņas par tā celtniecību. Attēlos redzamās ēkas stilistika liecina, ka tā celta 18. gadsimta beigās.
Iecavas muižas bibliotēkas vēsture saistīta ar pazīstamā bibliofila grāfa Leonīda fon der Pālena (1834–1908) vārdu. Iecavas muižu īpašumā ieguva Leonīda vectēvs Pēteris fon der Pālens (1745–1826), kurš dienestu sāka kā vienkāršs kareivis, veidoja galvu reibinošu karjeru, kļuva par Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernatoru, ieņēma arī citus amatus, ieguva grāfa titulu un bija apbalvots ar visiem Krievijas impērijas ordeņiem. Pensionētā valstsvīra mūža nogale kopā ar ģimeni ritēja Kurzemē, kur viņš pārmaiņus dzīvoja namā Jelgavā vai kādā no muižu īpašumiem – Kaucmindē, Iecavā vai Kalnamuižā.
1884. gadā sarežģītu mantošanas apstākļu rezultātā Iecavas muižu mantoja Pētera fon der Pālena mazdēls Leonīds fon der Pālens ar sievu Mariju Seņjavinu(1838–1903). Pēc jauno muižas saimnieku iniciatīvas un atbalsta Iecavas muiža un tās apkārtne piedzīvoja strauju uzplaukumu: jaunuzceltā ēkā darbojās plaša un tiem laikiem moderna pagasta skola (atvērta 1876); izveidoja aptieku (1885); līdzās vecajam alus brūzim un liķiera fabrikai uzcēla jaunu spirta brūzi; izmainījās līdz tam ierastais Rīgas-Bauskas lielceļš, jo 19. gs. 80. gadu beigās, ceļa abās malās Iecava veidojās kā apdzīvota vieta; jaunbūvētā ēkā strādāja miertiesa (kopš 1889), pasts (1892) un telefona stacija (1896); darbojās vairāki veikali. Jau 20. gs. sākumā Iecavas muižu apgaismoja elektrība – to ražoja brūzī ierīkotais jaudīgais ģenerators.
Pēc mātes zaudējuma 1903. gadā un drīzas tēva Leonīda fon der Pālena nāves 1908. gadā, Iecavas muižu mantoja viņu dēls Sergejs fon der Pālens (1877–1966).
Vēl Pirmā pasaules kara sākumā Iecavas muiža ar lieliem panākumiem turpināja 1805. gadā iesākto pasaulē slavenā “Eckau Kummel” (Iecavas ķimelis) ražošanu. 1915. gada augustā ar krievu armijas kara priekšniecības rīkojumu iznīcināja vairākus desmitus tūkstošu pudeļu, to virsnieku vadībā veica īpaša karaspēka nodaļa. Ķimeļa īpašo recepti muižas īpašnieks, kopā ar ģimeni 1919. gada jūlijā dodoties prom no Latvijas, aizveda sev līdz un vēlāk, nemainot nosaukumu, turpināja slavenās markas ražošanu Parīzē. Uz pastāvīgu dzīvi viņi Latvijā vairs neatgriezās.
Bibliotēkas telpa un ēka. 19./20. gs. mijā Leonīda fon der Pālena bibliotēka un mākslas darbu kolekcija glabājās Iecavas muižā, Kalnamuižā un tālajā Pēterburgā. Nemierīgajā 1905. gadā fon der Pālenu dzimta nolēma drošības nolūkos savas kultūras vērtības glabāt vienuviet – Iecavas muižā. 1906. gadā uzsāka Iecavas muižas kungu mājas piebūvi - neoklasicisma stilā ieturēta bibliotēkas korpusa būvniecību. Pēc arhitekta Leo Reinīra projekta to īstenoja divos paņēmienos. Bibliotēkas korpuss ar kungu namu bija savienots ar gara pārejas korpusa starpniecību, tāpēc abas ēkas viena otrai netraucēja.
Iecavas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Ēka nav saglabājusies. Bibliotēkas korpuss attēlā nav redzams.
Atttēla avots: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13149/
Neskatoties uz īpaši izbūvēto bibliotēkas korpusu, sākoties Pirmajam pasaules karam, grāfs to vairs neuzskatīja par drošu vietu. Pirms došanās projām, viņš rīkoja grāmatu krājumu, arhīvu un gravīru kolekciju steidzami aizvest no Iecavas muižas. Laimīgas sagadīšanās pēc īpašnieki muižu pameta un bibliotēkas krājumu pārveda citur īsi pirms apjomīgiem posta darbiem. 1915. gada jūlija vidū kungu māja stipri izdega un to demolēja dažādu armiju kareivji.
1924. gadā ar īpašnieka tiesībām Sergejs fon der Pālens Iecavas Dziedāšanas biedrībai piešķīra muižas kungu mājas korpusu ar izpostītām bijušās muižas bibliotēkas telpām, kur varēja izbūvēt skaistu zāli ar aptuveni 400 sēdvietām. Tomēr vietējā pagasta pārvalde izrēķināja, ka nav vērts labot veco ēku, tāpēc tās vietā būvēs jaunu. Veco muižas kungu namu līdz ar daļu no bibliotēkas korpusa saspridzināja un tie pazuda uz visiem laikiem. Ar Kultūras fonda un valsts atbalstu Iecavā citā vietā biedrības vajadzībām uzbūvēja jaunu ēku, kurā iekārtoja zāli ar 100 sēdvietām. Līdz mūsdienām saglabājusies viena daļa no kādreizējā muižas kungu namam piebūvētā bibliotēkas korpusa, kur tagad iekārtota Iecavas Mūzikas un mākslas skola.
Šis ir viens no 14 slēpņiem sērijā „Neredzamā bibliotēka”. LNB simtgades izstāde "Neredzamā bibliotēka" (31.08.2019-1.03.2020) iepazīstina ar sabiedriskām vai muižu/privātbibliotēkām, kuras saglabājušās daļēji un to atsevišķi eksemplāri kļuvuši par LNB krājuma sākotni.
Visu „Neredzamās bibliotēkas” sērijas slēpņu saraksts
NB: Aleksandrīne fon Mēdema GC8CJPP
NB: Barona brālēni GC8CQV7
NB: Harmonijas nams GC8CV1C
NB: Iecavas muižas bibliotēka GC8CQRX
NB: Izglābts atņemot GC8CQZJ
NB: Jardin Senimental GC8CQXJ
NB: Kurzemes bruņniecības nams GC8CQWC
NB: Pelču pils GC8CQTN
NB: Putnu karaļa mantojums GC8CQXX
NB: Rīgas licejs GC8CQYY
NB: Rīgas vēstures un senatnes pētītāji GC8CQZX
NB: Sapnis par universitāti GC8CV0Y
NB: Stendāla spalvas pieskāriens GC8CQYD
NB: Vidzemes bruņniecības nams GC8CR0C