Edgars Liepiņš
(1928-1995)
“Vaig tik rakt!” un “Satiksimies kaut kad maijā!” - šie izteicieni pieder slavenajam latviešu aktierim un mūziķim Edgaram Liepiņam, kuram 2018. gada 17. decembrī apritētu 90 gadi, ja vien dzīve būtu bijusi garāka. Diemžēl tā aprāvās jau 1995. gada 13. septembrī.
Viņš bija riktīgs jokdaris, kas visu laiku lauzās ārpus pieņemtajiem rāmjiem. Viņš nebaidījās skaļi paust to, par ko citi klusēja. Viņš bija dulls un neprātīgs, un tauta viņu mīlēja. Aktieris, komiķis, dziedātājs un āksts - Edgars Liepiņš.
Kā aktieris Edgars Liepiņš filmējies daudzās Rīgas kinostudijas filmās. Savu popularitātes gājienu E.Liepiņš sāka ar Hugo Diega lomu Latvijas televīzijā septiņdesmito gadu beigās. Ja kādam neko neizsaka vārdu salikums “Hugo Diegs brauc uz Bambāļiem”, šo robu biogrāfijā var aizpildīt, YouTube noskatoties šo īsfilmu Hugo Diegs brauc uz Bambāļiem
Liepiņš bijis smaga rakstura cilvēks, it sevišķi darbā. Viņš strādājis pamatīgi, rūpīgi un smagi. Taču uz skatuves – bijis vieglāks par vieglu. Liepiņš pats atzina, ka uz skatuves ir optimists, bet dzīvē – pesimists.
Astoņdesmitajos gados, kad Edgars Liepiņš jau bija kļuvis par populāru estrādes mākslinieku, viņam radās konflikts ar savas darba vietas Jaunatnes teātra galveno režisoru Ādolfu Šapiro. Kad Šapiro nepiešķīra Liepiņam uz sešdesmito jubileju teātrī lomu, Edgars izveidoja pats savu koncertprogrammu “Ārprāc 88”. Pēc gada viņš no Jaunatnes teātra aizgāja.
Edgars Liepiņš bija arī liels izsmējējs, kas spēja pasmieties par padomju dzīves īstenību. Tas, protams, bija bīstami, tāpēc sekoja brīdinājumi un arī aizliegumi no uzraudzītāju puses.
Liepiņam bija lieliska sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu. Kurš gan nezina slavenās dziesmas par trīs runčiem kāda krogā vai lācīti, vai “Upē naktī pīles kliedz”. Liepiņš ļoti pārdzīvoja, kad viņam beidzās sadarbība ar Raimondu Paulu; viņš pat uzskatīja, ka Pauls ir viņa komponists, tāpēc ļoti greizsirdīgi raudzījās uz viņa sadarbību ar citiem dziesmu izpildītājiem.
Skumji, bet savas dzīves finālā mākslinieks palika pilnīgi viens, ļoti smagi slims un bezspēcīgs. Par spīti tam Liepiņš kūpinājis vienu cigareti pēc otras līdz pat savas dzīves pēdējai dienai. Ārsti vēlāk atzina, ka Liepiņš bijis neglābjami slims un pilnībā izārstēt viņu neesot bijis iespējams.
Ziedojoties skatuves mākslai, Liepiņš nav spējis atrast laiku ģimenei, tāpēc attiecības ar bērniem un citiem ģimenes locekļiem vienmēr palikušas otrajā plānā. Vēlāk atklājās, ka par Edgara Liepiņa traģisko stāvokli daudzi tuvinieki vispār neko nezināja.
Traģisks bija šī humora dzirksts pilnā komiķa dzīves noslēgums. Tomēr cilvēku atmiņā viņš vienmēr paliks kā jautrais klauns un smaidošais aktieris, kurš skatuvei un publikai atdeva sevi visu.
Par godu Edgara Liepiņa personībai un – arī tāpēc, ka mums patīk īsfilma par Hugo de Djego, kurš devās piedzīvojumu pilnā braucienā uz Bambāļu kultūras namu, slēpņa vieta nav izvēlēta nejauši. Pirmkārt, noteikti daudzi no jums nekad nav bijuši Pampāļos, daudzi varbūt šādu vietu nemaz nezināja. Otrkārt, mums pašiem bija interesanti apmeklēt šo ciematiņu un paviesoties arī Pampāļu podu darbnīcā, kuru Jūs arī pamanīsiet un, ja ir interese tikt pie kāda māla trauka, to var izdarīt.
Slēpnis atrodas vietā, no kuras paveras burvīgs skats uz veco Pampāļu kultūras namu, kur filmā uzstājās Hugo Diegs.
Lai jums atklājumiem pilns ceļš pēc Edgara Liepiņa (viņš arī Hugo Diegs) slēpņa Pampāļos – Bambāļos!