Lai slēpnim būtu kāda pievienotā vērtība, lūk, daži fakti par Juglu:
Juglas krastmala robežojas ar Ciemupes un Dzirnupes ielām. Juglas krastmala izveidota jau 1923. gadā ar nosaukumu Juglas krasta iela, 20.gs. 90-tajos gados tā tika pārsaukta par Juglas krastmalu. 2008. gadā bija pabeigta Brīvības gatves un Juglas krastmalas divu līmeņu šķērsojuma būvniecība.
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē. Juglas nosaukums ir cēlies no lībiešu vārdiem jog, joig, jok, kas nozīmē — upe. Juglas robežas iezīmē Juglas iela, Brīvības gatve, Biķernieku iela, Šmerļa iela un Lizuma iela. Jugla pa sauszemi robežojas ar Brekšiem, Dreiliņiem, Mežciemu, Teiku, Čiekurkalnu un Bukultiem.
Vietai stratēģiski nozīmīga bija Bukultu pils uzbūvēšana 13.gs, kas funkcionēja kā pievārtes cietoksnis. Pirmā Juglas tilta celtniecība tika sākta jau 1220. gadā, nav zināms, kad šis tilts tikai pabeigts, bet 1226. gadā tas jau pastāvēja. Tas bija koka tilts, tāpēc bija pastāvīgi jāatjauno. Šis ir vecākais zināmais tilts Latvijas teritorijā. Dažādos karos tilts tika nopostīts, bet tā atjaunošanas laikā darbojās pārceltuve.
Plaši pieejamie ūdeņi un sausais priežu mežs 19.gs. vidū Juglu padarīja par iemīļotu rīdzinieku atpūtas vietu. No 1868. gada katru svētdienu rīdziniekus uz šejieni veda tvaikonītis. No 1884. gada uz Juglu varēja aizbraukt ar omnibusu. Juglas teritorijas esošajā Šmerļa daļā bijis smalks restorāns – Coundray, kura ēdienkarte Rīgā esot slavēta. Šeit izklaidējās arī studenti, kas gan nevarēja atļauties restorānu, bet rīkoja savus svētkus pie Bābelītes ezera, vietā, kas ieguvusi nosaukumu – Šampanieša kalniņš.
19. gadsimtā Juglā strauji attīstījās rūpniecība, 1812. gadā tika nodibināta cukura manufaktūra, 1827.gadā Strazdumuižā – pirmā linu audumu manufaktūra, 1859. gadā Juglas muižā izveidoja papīrfabriku, 1873.gadā tika atvērta sērkociņfabrika Valkanda, 1899. gadā – mucu fabrika „Merkūrijs” un ķīmiskā fabrika „Glover”. 20.gs sākumā blakus Glover tiek atvērta O.Brigera ādu fabrika. Jugla turpināja būt nozīmīgs ražošanas centrs arī vēlākos gados. Pēc 2. Pasaules kara teritorija iezīmējās kā tekstila rūpniecības rajons, šeit atradās fabrikas „Rīgas audums” un „Rīgas manufaktūra”, Salamandra.
Avots: www.citariga.lv
*********
Maza auguma slēpņotājiem varbūt vajadzēs pakāpties. Taču, ja esi vismaz 1,80m garš, problēmām nevajadzētu būt. Tāpēc iesaku slēpņot kompānijā. :)