LV
Īsumā: Ičas apmetne ir visilgāk apdzīvotā apmetne Latvijas teritorijā (apmēram 3000gadu). Līdz šim vienīgais ilgtoši apdzīvotais reģions neolītā Latvijā. Tā ka apdomā kārtīgi vai tavs vecvecvec........tēvs te nenodarbojās ar dzintara rotu izgatavošanu un makšķerēšanu, jo purvu vēl nebija, bet bija milzum liels ezers. Koordinātes iespējams jāprecizē.
Ičas apmetne ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā. Apmetne bija apdzīvota apmēram trīs tūkstošus gadu no agrā neolīta (5. g.tk. p.m.ē. otrā puse) līdz agrajam bronzas laikmetam (2. g. tk. p.m.ē. otrais ceturksnis). Apmetne atrodas Ičas upes lejastecē — nelielā paaugstinājumā Ičas vecupes krastā. Arheoloģisko izrakumu rezultātā izveidota 2147 fragmentu liela keramikas un 516 senlietu kolekcija. Ičas apmetni uzskata par nozīmīgu agrā neolīta Narvas kultūras dienvidu variantam piederīgu arheoloģijas pieminekli. Ičas apmetnē atradās dzintara apstrādes darbnīca, kurā tika gatavoti kā piekariņi, tā arī pogveida un cauruļveida krelles.
1938. - 1939. gadā šeit izrakumus veica Eduards Šturms, 1964. gadā Francis Zagorskis, 1988. - 1989. gadā Ilze Loze. Tās kultūrslānim bija raksturīga kaula un raga senlietu laba saglabāšanās pakāpe. Varēja nodalīt divus vēlajam neolītam un vienu agrajam bronzas laikmetam piederošu kultūrslāni. Vēlā neolīta slāņi veidojušies intensīvas apdzīvotības rezultātā. Izrakumu laikā atklāja vairāku tipu postītu apbedījumu paliekas - apstrādātu koku fragmentus, iespējams, celtņu paliekas.
Iegūts pavisam 530 senlietu — kaula un raga rīki, slānekļa kalti, krama bultu gali, kasīkļi un naži, viens laivascirvja asmens daļas fragments, dzintara rotas (piekariņi, krelles), māla veidotas sievietes figūras fragments un kaula plāksnīte ar antromorfu sejas gravējumu;
Keramiku pārstāv četru dažādu grupu trauku fragmenti — lauskas ar organisku (arī gliemežvāku) piejaukumu, ar klājošās auklas un auduma nospiedumu, agrajam bronzas laikmetam piederošā Lubānas tipa keramika un agrā neolīta keramika.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Atsauces:
http://balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=16