„Sirds uz perona” ir visdemokrātiskākais Dzejas dienu pasākums, kas vieno simtiem cilvēku Latvijā un ārzemēs. Notiek katru gadu septembra otrajā piektdienā, vienlaikus vairākās dzelzceļa stacijās un autoostās Latvijā un citur pasaulē. Komentāra vietā ieraksti kādu dzejas rindu! :)
Tradīcija "Sirds uz perona" aizsākās 2011. gadā Tukumā. Ideja bija piedāvāt jaunas formas Dzejas dienu pasākumu, ko labprāt apmeklētu jaunieši. Eksperiments izdevās, un akcija ar katru gadu kļūst arvien populārāka. 2018. gada moto ir “Biļete līdz Brīvībai” un akcijai pievienojas stacijas: Smārde, Pūre, Dobele, Bauska, Iecava, Ozolnieki, Rūjiena, Jēkabpils.
Stacija kā neformāla norises vieta izvēlēta apzināti. Te viss ir pa īstam - nekādas formalitātes, nekādas izlikšanās! Nav svarīgs otra vecums, vārds un sociālais statuss - visi ir pasažieri, un ikviens kādam var kļūt par sarunu biedru, kam izkratīt sirdi.
Atšķirībā no klasiskiem Dzejas dienu pasākumiem, "uz perona" nevis klausās uzaicinātos dzejniekos, bet paši cits citam lasa dzeju. Kāds spēlē ģitāru vai dzied, kāds dejo, fotografē vai zīmē ar krītu uz asfalta - brīva platforma radošām izpausmēm. Viss notiek ļoti demokrātiski - bez strikta scenārija un skubināšanas, tāpēc pamazām visi - pat nejauši garāmgājēji - kļūst par dzejas klausītājiem un pat deklamētājiem. Katrs "dzejas pasažieris" saņem biļeti ar pievienoto vērtību; 2018. gadā – iespēju par sirsnīgām cenām iegādāties grāmatas un bez maksās apmeklēt Memoriālos muzejus.
ENG "Sirds uz perona" (Heart Ticket) is yearly Musical and Literary Interactive Promo for Youth, within the Framework of the Poetry Days . Motto in 2018 - "A Ticket to the Freedom".
The very first "Heart Ticket" event for young people took place at Tukums railway station in September 2011. The railway station waiting room and the platform have been intentionally selected to serve as informal venus, because a railway station, just like a market, is a mirror of society. It is the environment where young people unconstrainedly read poetry at their own selection. Somebody is playing a guitar or other acoustic instrument, or singing. The event is arranged in a highly democratic manner, without any strict scenario and without pushy prompting, so it does not remind the traditional stiff literary events. The atmosphere is highly favorable and intimately welcoming. Everybody present in the room, including passengers and passers-by, is gradually involved in listening to and even reading of poetry.