(LAT) Šis slēpnis ietilpst slēpņu sērijā “Ludzas cilvēki”. Slēpnis veltīts pēdējam Ludzas igaunim Nikolajam Nikonovam. Slēpnis ir PET konteineris, kurā ievietota viesu grāmata. (BYOP)
(ENG) This cache belongs to series of geocaches “People of Ludza”. The cache is dedicated to the last Ludza’s Estonian - Nikolay Nikonov. The cache is a PET container containing a guestbook. (BYOP)
(LAT)
Nikolajs Nikonovs.
Pēdējais Ludzas igaunis. Līdz ar viņa nāvi 2006.gadā Ludzas igauņu valoda izzuda. Šis slēpnis veltīts Ludzas apkaimē kādreiz dzīvojušās igauņu etniskās grupas – lucu (lutsi) – piemiņai. Sava veida piemiņas akmens Ludzas igauņiem un viņu valodai ir 2015. gadā iznākušās Guntara Godiņa tulkotās „Ludzas igauņu pasakas” (apgāds Mansards).
Nav vienota skaidrojuma, kā, kad un kāpēc igauņi atceļojuši uz Vitebskas guberņas Ludzas apriņķi. Izplatītākās versijas: tie bijuši bēgļi no no Dienvidigaunijas Lielā Ziemeļu kara laikā (1700-1721) vai katoļticīgi igauņu zemnieki, kas savus ciemus pametuši, lai nebūtu jāpāriet luterticībā. Ir arī stāsti par Latgales muižnieku, kurš vinnējis derībās un kā balvu saņēmis vairāku ciemu „dvēseles” no tagadējās Dienvidigaunijas, kā arī par kādu muižnieku, kurš igauņu zemiekus ieguvis apmaiņā pret diviem medību suņiem. Iespējama vairāku šo un citu skaidrojumu līdzāspastāvēšana, jo nav pierādījumu, ka visi Ludzas igauņi uz Latgali būtu pārcēlušies vienlaikus.
Kādā pētījumā 1893. gadā tika saskaitīti vairāk nekā 4000 Ludzas igauņu, 20. gadsimta 80.gados šī valoda vēl bija dzirdama Lielo Tjapšu ciemā. 2006. gadā līdz ar šī ciema iedzīvotāja Nikolaja Nikonova nāvi Ludzas igauņu valoda izzuda.
[ENG]
Nikolajs Nikonovs.
The last representative of the Ludza’s Estonian ethnic group. With his death in
2006 Ludza's Estonian language disappeared.
The Ludza’s Estonians were a group of ethnic Estonians living in near Ludza. Most
of the Ludza Estonians probably moved into the area in the 17th century during
the Great Northern War (1700-1721) and kept their language.