Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene Mystery Cache

Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene bija 114 km gara 750 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Ainažu ostu ar Valmieras staciju un turpinājās līdz Smiltenei. No 1970. līdz 2000. gadam dzelzceļa līniju pa posmiem pakāpeniski likvidēja un sliedes demontēja.

Izveide

Valmieras Šaursliežu pievedceļa (V.Š.P.) sabiedrību 1902. gadā dibināja Vidzemes muižnieki, dzelzceļa projekta autors bija Pauls Līvens. Dzelzceļa būvniecības finansēšanā piedalījās Staiceles papīrfabrika un Kocēnu alus brūzis. Dzelzceļa līniju Smiltene – Valmiera atklāja 1911. gada 14. augustā, bet septembrī atklāja šaursliežu dzelzceļa stacijas ēku Valmierā. 1. oktobrī atklāja posmu līdz Puikulei, pēc mēneša atklāja dzelzceļa posmu līdz Pālei. 1911. gadā 11. decembrī pārbaudīja dzelzceļa tiltu pār Gauju Valmierā. Pilnīgā visas līnijas atklāšana notika 1912. gada 12. augustā. 1913. gadā nodeva ekspluatācijā divus papildu atzarojumus uz Kokmuižas alus brūzi un Staiceles papīrfabriku. Vilcienu pienākšanas un atiešanas laiku pieskaņoja Rīgas – Pleskavas vilcienu kustībai, jo abas stacijas un sliežu ceļi atradās blakus.

Darbība

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā neilgi bija pārtraukta satiksme posmā Valmiera – Ainaži, jo lielinieki atkāpjoties bija saspridzinājuši tiltu pār Gauju Valmierā. Pēc karadarbības beigām šo līniju izmantoja "Latvijas dzelzceļi", daudzi vagoni, kā arī divas A sērijas lokomotīves bija pazudušas. Paralēli četrām atlikušajām oriģinālajām lokomotīvēm (Pp 751 – 735 - bijušajām A 1, 2, 4 un Tp 785 - kādreizējai B1) izmantoja Mp un Sp sērijas mašīnas. 1924. gadā privātā Valmieras Šaursliežu pievedceļu sabiedrība atguva Ainažu – Valmieras -Smiltenes līniju. Sabiedrības rīcībā atradās 6 lokomotīves, 11 pasažieru vagoni ar 64 sēdvietā katrā, 2 bagāžas, 28 segti preču vagoni ar 12,5 tonnām celtspējas, 26 platformas un 19 redeļvagoni. No Smiltenes līdz Valmierai vilciens brauca pusotru stundu, no Valmieras līdz Ainažiem – piecas stundas. Preču pārvadājumos galvenokārt bija malka, akmeņi, akmeņogles, mākslīgie mēsli, sviests un kartupeļi. 1928. gadā V.Š.P. savās darbnīcās Valmierā uzbūvēja īpašu motorvagonu pasažieru pārvadāšanai. Vagona sastāvs pa lielākai daļai bija būvēts no ozola koka. Vagonā ierīkotas 34 mīkstas sēdvietas un tas bija sadalīts nodaļās smēķētājiem un nesmēķētājiem; bagāžas pārvadāšanai ierīkota atsevišķa nodaļa.

Otrā pasaules kara gaitā 1944. gada rudenī Vērmahta atkāpšanās laikā saspridzināja daudzas staciju ēkas, īpaši Smiltenes—Valmieras posmā.

Likvidēšana

Pēc Otrā pasaules kara sašaurinājās pārvadājamo preču klāsts, pasažieri arvien biežāk sāka izmantot autobusu pakalpojumus. Malkas, būvmateriālu un kūdras pārvadāšana kļuva neizdevīga. Vilcienu kustību posmā Valmiera—Smiltene slēdza 1970. gadā, posmā Ainaži—Pāle 1977. gadā, bet posmā Staicele—Pāle— Puikule un posmā Dauguļi—Valmiera 1979. gadā. Pēdējo posmu Puikule—Dauguļi slēdza 2000. gadā, kad to pārstāja izmantot Zilākalna kūdras fabrika.

[ENG]

Railway line Ainaži-Valmiera-Smiltene was 114 km long 750 mm gauge railway line connecting the port with Ainažu Valmiera station and continued to Smiltene. From 1970 to 2000, the railway line in stages gradually dismantled and the rails were dismantled.

Creation

Valmiera narrow gauge siding (V.Š.P.) company was founded in 1902 Vidzeme nobles, the railway was designed by Paul Lieven. Railway construction financing participated Staicele paper-mill and Kocenu brewery. Railway line Smiltene - Valmiera was opened in 1911 on 14 August, and in September opened a narrow-gauge railway station building in Valmiera. 1 October revealed stage to Puikule, after a month opened railway link to Pale. 11 December 1911 examined the railway bridge over the Gauja Valmiera. Complete all the lines opened in 1912 on 12 August. In 1913, it commissioned two additional branches to Kokmuiza beer brewery and Staicele paper mill. Train arrival and departure times adjusted the Riga - Pskov movement of trains in both stations and railway tracks were next.

Activity

Latvian freedom struggle during 1919 was shortly stopped traffic during Valmiera - Ainazi, because the Bolsheviks were in derogation saspridzinājuši bridge over the Gauja Valmiera. After the end of hostilities in this line it was used "Latvian Railways", many coaches, as well as two series A locomotive had disappeared. In parallel, the four remaining original locomotives (Pp 751-735 - A former 1, 2, 4 and Tp 785 - erstwhile B1) used Mp and Sp series machines. 1924 Valmiera private narrow-gauge siding company regained Ainaži - Valmiera -Smiltenes line. Society was 6 locomotives, 11 coaches with a 64 seat each, 2 luggage, 28 covered wagons with a lifting capacity of 12.5 tonnes, 26 platforms and 19 redeļvagoni. Smiltene to Valmiera train drove a half hour from Valmiera to Ainaži - five hours. Transportation of goods was mainly wood, stone, coal, fertilizer, butter and potatoes. 1928 V.Š.P. Valmiera built in-house special for multiple passengers. Vehicle composition for the most part was built from oak wood. Wagon fitted 34 soft seating and it was divided into sections for smokers and non-smokers; baggage installed in a separate chapter.

World War II during the 1944 fall of the Wehrmacht retreat during blown many station buildings, especially in Valmiera-Smiltene stage.

Disposal

After the Second World War, narrowed range of goods transported, passengers are increasingly began to use the bus service. Firewood, building materials and transport of peat became unprofitable. The movement of trains during Valmiera-Smiltene was closed in 1970, during Ainazi-Pāle 1977, but slowed during Staicele-Puikule and stage Dauguli-Valmiera in 1979. The last stage Puikule-Dauguli closed in 2000, when it ceased to use Zilākalna peat factory.