Zinātnieks, vēsturnieks, pašvaldību darbinieks Boļeslavs Brežgo (1887 – 1957).
Dzimis Dricānu pagasta Aizupīšūs. Izcilākais Latgales vēsturnieks, pirmais profesionālais latviešu vēsturnieks Latgalē.
Beidzis Maskavas Arheoloģijas institūtu, kur ieguvis profesora grādu. Vairāku nozīmīgu vēsturisku pētījumu par Latgali autors.
Par grāmatu „Latgales zemnieki 1772. – 1861. g.” Briseles universitāte viņam piešķīra vēstures zinātņu doktora grādu.
Tas ir pirmais pētījums par Latgales zemniecības vēsturi, kas savu nozīmību nav zaudējis arī šodien.
1987. g. Dricānu pagastā, netālu no mājas, kur dzimis B. Brežgo, uzstādīts piemiņas akmens ar memoriālo plāksni.
Moz iz pasauļa ir cylvāku, kuri vysu sovu myužu veļtejuši dzymtuos pusis vēsturei. Taids beja pyrmais profesionalais latgalīšu viesturis pietnīks Boleslavs Brežgo, kuru atzyna vyss pasauļs, a ignorēja Latvijas vaļsts. Brežgo Krīvejis vaļstī kliust par trejskuorteigu viesturis doktoru, a Briselis universitate pīškir catūrtū doktora gradu.