Jau vairāk nekā simts gadu pagājuši kopš viena no zinātniskās fantastikas žanra pamatlicējiem Žila Verna (1828—1905) nāves. Kas Verns bija patiesībā? Vai tikai rakstnieks? Bet varbūt viņš bija gaišreģis un izcils izgudrotājs?
1994. gadā literatūras pasauli satricināja sensācija: Žila Verna mazdēls atradis neizdotu vectēva romānu — "Parīze 20. gadsimtā". Grāmatā, kas sarakstīta vēl 1863. gadā, atrodami daudzi tehniski jaunumi, raksturīgi 20. gadsimtam. Rakstnieks centās uzminēt, kā pasaule izskatīsies pēc gadsimta. Taču izdevējs izsmēja tik absurdas fantāzijas, un romāns iznāca vienīgi 1994. gadā… Un patiešām aprakstītās ainas ir neiedomājamas – cilvēki ir kļuvuši alkatīgi, kultūra atstāta novārtā, visur ir debesskrāpji, ātrvilcieni, noziedznieki tiek sodīti uz elektriskā krēsla, bankas izmanto skaitļošanas mašīnas, visu planētu pārņēmis globālais informācijas tīkls...
Gandrīz ikvienā šīs grāmatas lappusē ir kāds paredzējums. Kā, piemēram, Žils Verns varēja zināt, ka 20. gadsimtā tiks izgudrots dators? Lūk, kā viņš to apraksta savā romānā: "Tas ir instruments, kas atgādina nelielu pianīnu. Jūs spiežat uz taustiņiem un momentāni saņemat jebkura rakstura datus, veicat dažādas operācijas un aprēķinus."
Vai kserokss: "Mašīna kopē vēstules un piecsimt darbinieku tās nepārtraukti sūta uz norādītajām adresēm" — arī tas ir no romāna "Parīze 20. gadsimtā".
Vai, piemēram, fotografēšanas aparāts, kas spēj aizsūtīt ikviena teksta vai zīmējuma faksimilu, parakstīt vekseli vai kontraktu ar partneri, kas atrodas piecu tūkstošu ljē attālumā". Pēc šā apraksta ir viegli pazīt mūsdienu faksu.
Savā 1889. gadā sarakstītajā stāstā ‘2889. gadā’ Verns apraksta alternatīvu laikrakstiem. ““Earth Cronicle” nav drukāts laikraksts,” rakstīja Verns, „bet katru rītu no ekrāna cilvēkus uzrunā diktors, kurš ziņas iegūst no reportieriem, valstsvīriem un zinātniekiem”. Pirmās šāda veida pārraides parādījās vienīgi ap 1920. gadu, bet mūsdienās vairums cilvēku par jaunumiem uzzina no televīzijas.
Jau minētajā stāstā “2889. gadā” Verns apraksta „atmosfēriskās reklāmas”, kas mūsdienās jau ir visai ieraksta parādība. „Ikviens ir pamanījis tās ārkārtīgi lielās reklāmas mākoņos – tik lielas, ka tās var pamanīt visi pilsētas vai pat valsts iedzīvotāji,” 1889. gadā rakstīja fantasts.
Tajā pašā stāstā Verns apraksta arī „fonotelefotu”, kas ļoti atgādina mūsdienu video konferenču principu. Pēc viņa vārdiem, fonotelefots „ar pie vadiem pievienotu sensitīvu spoguļu palīdzību nodrošinās attēlu transmisiju”. Arī tāds brīnums kā „videofons” no visiem fantastiem pirmo reizi sastopams tieši Verna darbos.
Viens no drosmīgākajiem Verna pareģojumiem ir kosmiskie ceļojumi. Protams, viņš nebija pirmais, kas tādus aprakstīja, tomēr līdz tam literārie varoņi lidoja drīzāk fantastiskā veidā – ar putniem vai uz velna muguras. Verns nosprieda, ka labākais veids, kā cilvēku aizsūtīt kosmosā, ir gigantisks lielgabals, kura lādiņš kalpo kā pasažiera modulis.
Verns nomira 1905. gadā un nepieredzēja pasaules karu šausmas, bet nojauta vērienīgu konfliktu tuvošanos, kas iet roku rokā ar iznīcinošu ieroču attīstību. Nopietni šai tēmai viņš pievērsās romānā “Begumas piecsimt miljoni”, kura galvenais varonis – vācu profesors Šulce – bija apsēsts nacionālists ar pasaules pārvaldīšanas alkām. Šulce izgudroja lādiņus ar indīgu gāzi, liekot pamatus ķīmisko ieroču idejai, bet romānā “Dzimtenes karogs” vispār aprakstīts atombumbas analogs.
Verns nekad nepaļāvās tikai uz savu mutuļojošo fantāziju – viņš rūpīgi sekoja tehnikas sasniegumiem un regulāri konsultējās ar zinātniekiem. Tieši šāda pieeja apvienojumā ar literāro talantu ļāva izdarīt apbrīnojamas un nereti izcili trāpīgas prognozes. Protams, daudzi no viņa izgudrojumiem mūsdienās šķiet naivi, taču reti kuram cilvēkam tik precīzi izdevies prognozēt, kā attīstīsies tehniskā doma un progress.
Jūsu uzdevums ir atrast Ventspilī slaveno zemūdeni un sekot tālākām norādēm! Gala vieta ir ļoti publiska, tāpēc ievērojiet piesardzību!