Pagājušā gadutūkstoša pēdējā gadusimta astoņdesmitajos gados manā pusē bij īstas ziemas. Un bij izveidojusies jauka tradīcija mērot ceļu no Cesvaines līdz Īvānu velnakmenim un atpakaļ uz slēpēm. Mainījās gadu desmiti, simti un pat tūkstoši, valsts iekārta, cilvēki kļuva materiālisti, sagruva daudzas dzīves un sapņi, zuda tradīcijas. Būtu tikai jauki, ja kaut ko no tā visa varētu saglābt.
Sniega šogad izskatās būs pietiekami, tādēļ realizēsim to, ko man neizdavās pagājušogad. Sestdienā savācamies plkst.11:00 norādītajās koordinātēs, kur atrodas manai ģimenei piederoša slaucamo govju ferma. Te var atstāt auto, ir jumts virs galvas, var pārgerbties, iekurt gunskuru, kā arī startējot netraucē pilsētas ceļi. 11:30 starts uz Velnakmeni pa iezīmētu maršrutu. Pie akmens karsta tēja, bulciņas, tad ceļš atpakaļ. Kopā ap 12 km turp atpakaļ.
Pēc tam ugunskurs, tējas, sarunas, maltīte. Būs zupa, ja katrs atnesīs divīti pavalgam.:-)
Precizējumi, papildinājumi sekos!