Slēpnis veltīts kritušajiem Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem.
Ziemassvētku laiks Latvijas vēsturē, diemžēl, vairākkārt iezīmējas arī uz drūmas nots. Smagas kaujas, kas asociējas ar nosaukumu “Ziemassvētku kaujas”, notikušas abos pasaules karos, dvēseļu putenī aizraujot tūkstošiem brašu karotāju dzīves.
Tā no 23. - 30.12.1944. gadā norisinājās tā sauktā 3. Lielkauja, kuras laikā 19. Latviešu divīzija vēlreiz pierādija savu nesalaužamību. Tomēr par to ir rakstīts daudz, un arī labi slēpņi tam jau ir veltīti. Šoreiz, lai atrastu slēpni, jums būs jāatrod un ar labām domām jāpiemin to kareivju kapavietas, kuru dzīvības dizsa šajos vēstures griežos. Abām kapavietām esmu uzdūries nejauši un nekāda informācija mēdijos, vismaz man, rokās nedevās. Sāksim ar zināmā kareivja piemiņas plāksni, atradīsiet to, atradīsiet nezināmo, atradīsiet nezināmo - būs jums rokā arī slēpnis.
Un tā, tieši 23.12. tālajā 1944.gadā par Latviju savu galvu nolika leģionārs, virsnieka vietnieks Aleksandrs Liepiņš. Viņa piemiņas plāksne atrodas.... 3. Lielkaujas intensīvu sadursmju vietas tiešā tuvumā. Rietumu pusē no rajona, kurā šajā datumā, majora Ozola (2.art.p./III) un majora Insberga (2.art.p./II) artilērijas divizioni uzsāka uguns kauju ar krievu tankiem, sašaujot 14 un apturot frontes pārrāvumu. Nav jāķemmē meži vai jāizbradā lauki, piemiņas plāksnei var piebraukt ar automašīnu, pie tam pa celiņu, kas galaposmā ir “ bruģēts”. Tiesa gan, šis “bruģis” ir apkārtnes zemnieku radīts.
Kad esat atraduši zināmā pieminekli un atdevuši godu kritušajam, jums jādodas pa nelielu celiņu, kura sākumpunktā patlaban atrodaties. Celiņš kā celiņš, pa mežiem, pār pļāvām un ūdeņiem, jūs novedīs pie nezināmā kareivja atdusas vietas. Varat mēģināt braukt , bet iesaku izlocīt kājas veselīgā un ne pārāk garā pastaigā. Auto atstāt varat pie Liepiņa piemiņas plāksnes. Kad esat domās kavējušies pie vientuļās kopiņas, nostājaties pie akmens, paskataties uz ziemeļiem un, pagriezušies uz 90 grādiem, dodaties sprādzienu izrētotajā mežiņā. Pēc apmēram 30 metriem varat sākt lūkoties, kur iestrēdzis kaut kas, kas savulaik varēja dzēst šīs vai citas dzīvības, bet tagad kalpo kā nekaitīga vēstures liecība. Slēpnis būs atrodams arī ziemā, tāpēc “melno arheologu” piemēram nav jāseko .