Kā šie šāva! Suns tā neprot kost.
Kur vien gāja — bij pēc stundas darīts.
Savos mūžam spožos zābakos
Likās tie ne cilvēki, bet — gari.
A.Čaks ,,Mūžības skartie”
Šī slēpņu sērija ir neliels veltījums mūsu tautas varoņiem – latviešu strēlniekiem. Par viņu devumu un par Ziemassvētku kaujām ir uzrakstīts daudz. Tādēļ šoreiz pievērsīsimies strēlnieku bruņojumam un ekipējumam.
Aģitācija
Informācijas karš nav 21. gadsimta izgudrojums. Ar pretinieka karavīru un civiliedzīvotāju informatīvu apstrādi nodarbojušies jau viduslaikos.
Bez tā neiztika arī Pirmajā pasaules karā. Toreiz izmantoja avīzes un žurnālus, skrejlapas, plakātus un tiešo ietekmēšanu – pārsvarā sprediķu un dievkalpojumu laikā. Piemēram no viena gaisa balona varēja izkaisīt līdz pat 1000 skrejlapu un uzsaukumu. 1918. gadā uz 150 km vācu frontes līnijas izkaisīja 100 000 skrejlapu. Drukāja arī “viltotos” laikrakstus vācu valodā, kur bija Krievijai labvēlīgi raksti un aicinājumi padoties. Tika sūtītas viltotas vēstules mājiniekiem, it kā no frontes, kur it kā karavīri aprakstīja savas vadības nodevību, noziegumus un citādi demoralizēja sabiedrības nostāju. Plakāti aicināja ziedot karavīriem naudu, pirkt valsts aizņēmuma parādzīmes, slavināja savējo karavīru drosmi un apsmēja pretinieku. Pārvietojamie kinoaparāti nodrošināja karavīru kaujas gara uzturēšanu. Piemēram, Krievijā no 106 filmām, kas uzņemtas 1914. gada augustā un septembrī, 50 bija par karu un tā sekām.
Lielbritānija izplatīja līdz 1 miljonam skrejlapu diennaktī, Francija – 750 000 mēnesī un Vācija neveiksmīgi mēģināja uzpirkt kādu franču laikrakstu par 10 miljardiem franku.
Vācijas plakāts.
Neilgi pēc kara sākuma izrādījās, ka Krievijas armijai trūkst daudzi materiāli tehniskie līdzekļi, tajā skaitā munīcijas. Vara kārtējo reizi uzspieda uz iedzīvotāju patriotiskajām jūtām un emocijām un masveidā izdeva Aizdevuma parādzīmes - obligācijas . Te arī attiecīgais propagandas plakāts.
Krievijas plakāts.
Pirmajam atradējam tradicionāli patriotisks suvenīrs.