Matīsa dvīņu ūdenstorņi
Pirmo ūdensvadu ar zirgu sūkni Rīgā ierīkoja 1663. gadā Dancigas ūdensvada meistars Jēkabs Josts (Vecrīgā, Ūdensvada ielā). 1867. gadā pēc arhitekta Johanna Hāgena projekta pie Lauvas ielas - tagadējā mazā Matīsa iela -uzbūvēja divus augšējo ūdeņu torņus, t.s. baseinus (Hochwasserbasein), ko nodeva ekspluatācijā 1868. gada augustā.
Lai pilsētas ūdensvada tīklā nodrošinātu ūdens spiedienu, bija nepieciešami ūdenstorņi. Paši vecākie Rīgas ūdenstorņi celti no 1896. līdz 1897. gadam, un tos projektēja inženieri un arhitekti Oto Intce un Rūdolfs Frišs. Dvīņu ūdenstorņi atrodas Mazajā Matīsa ielā 2 aiz dzelzceļa loka. Šie ūdenstorņi bija pirmie Rīgas ūdenstorņi un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Torņi darbojās līdz 1905. gadam.
Ūdenstorņos līdz 2.pasaules karam atradās dzīvojamās telpas, kuras apkurināja ar Holandes tipa krāsniņām, kas estētisku apsvērumu dēļ tika apliktas ar glancētām flīzēm, kuras atvestas no Holandes.
Šobrīd Rīgas ūdens kvalitāte atbilst visām Eiropas normām.