1763. gadā ķeizariene Katrīna II Liteni kopā ar Vecgulbeni uzdāvināja grāfam Miniham, bet tā dēli jau 1789. gadā tās abas pārdeva fon Fītinghofam. 1820. gadā par muižas īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta, kuras saimniekošanas laikā notika galveno muižas ēku celtniecība un parka iekārtošana.
Pils celta 19. gs. pirmajā pusē, analoģiski Volfu dzimtas mājai Jaunlaicenē. Tā ir klasicisma stila ēka ar rizalītu un trijstūra frontonu centrālajā daļā, kas vēlākajos gados pārbūvēta. Kopš 1920. – 30-tajiem gadiem pilī ierīkota skola. Pededzes stāvajā krastā esošo pili ieskauj ainavu stila parks ar izteiksmīgu liepu aleju. Tuvākajā apkārtnē vairākas muižas apbūves ēkas – kalpu mājas, vešūzis (tag. sporta zāle), klēts (tag. kultūras nams), stallis, šķūnis u.c.
Šobrīd īpašnieks ir Litenes pagasta padome, apsaimnieko Litenes pamatskola.
Litenes muižas parka platība - 15,36 ha, ūdeņi - Pededzes upe. Reljefs skolas priekšā līdzens, aiz skolas Pededzes grava, tālāk lēzens upes līcis ar eksotu koku grupām. Parādes pagalms starp skolas ēku un šoseju ar lielu koku grupām un regulāra plānojuma centru. Aiz skolas ēkas stāvs Pededzes krasts ar vairākām koku rindām. Pāri Pededzei tilts uz līci, kur atrodas estrāde un sporta laukums.
Parkā stādītas vietējās un eksotu koku un krūmu sugas. Vietējās sugas - kļavas, oši, egles, priedes, ozoli, pīlādži, liepas, gobas.