Kāzu klintis
Atrodas nepilnu kilometru no Valmieras - Cēsu šosejas Gaujas kreisajā krastā. To pazīst kā Paeglīšu iezi, Sarkanās klintis, Kazu iezi un arī Kāzu iezi. Leģenda vēstī, ka bagāts saimniekdēls iemīlējis nabaga meiteni. Tēvs nav ļāvis precēt nabaga meiteni. Tad abi saģērbušies kāzu drānās un no šīm klintīm ielēkuši Gaujā. No tā laika arī klintis saucot par Kāzu klintīm.
Nelīdzenās, sarkanīgās ieža sienas garums ir 300m. Tajā kā cietokšņa bastioni, raugoties no upes, iezīmējas divi prāvi izciļņi, kurus šķir sengrava un Gaujas līcītis. Vislielāko augstumu (16m) Kazu iezis sasniedz abu izciļņu virsotnēs. Citur ieža sienas augstums mainās no 3 līdz 10m.
Kazu iezi veido sarkanīgi, sarkanīgi dzelteni vai dzeltenīgi balti, pārsvarā smalkgraudaini Gaujas svūtas smilšakmeņi. tajos vietām labi saskatāmas slīpslāņojuma tekstūras - senais, ne mazāk kā 340 miljonu gadu vecais straumju zīmējums.
Gar Kazu ieža austrumu daļas pakāji izkaisīiti vairāki lieli laukakmeņi, kas ērti iekārtojušies uz smilšakmeņos izskalotas pamatnes. Tā slīpi turpinās arī upes gultnē un tad ar vertikālu kāpi apraujas tumsajā dziļumā.
Lai dotos pēc slēpņa, ir iespējams novietot auto Valmieras - Cēsu šosejas malā, novietojot to nelielā laukumiņā pie meža. Tālāk jādodas pa meža takām slēpņa virzienā. Slēpnis atrodas sengravā pie Gaujas. Slēpnis ir hermētiska pārtikas kārbiņa, kas satur viesugrāmatu, zīmuli un tā asināmo.