Vietas nav izvēlētas pēc īpašas ainaviskās vērtības, tāpēc nevajag gaidīt pastkartīšu cienīgus dabas skatus, drīzāk otrādi – novada tālākie punkti atrodas „nekurienē jeb pasaules malā”, tai skaitā bebru pārpludinātu strautu, grāvju krastos. Slēpņu vietai ir tikai simboliska nozīme, un katra paša ziņā paliek izvēle, doties turp vai nē. Domāju, ka nav jēgas turp doties tiem, kas grib tikai uzlabot savu statistiku vai meklē īpašu slēpšanas atrisinājumu – nekas nav speciāli sarežģīts, nav nekādu rēbusu, kas jāatmin. Slēpņi domāti tiem, kam patīk kustēties dabā un nav bail pabrist pa brikšņiem un saslapināt kājas. Iespējams, ka dažus no šīs sērijas slēpņiem pat labāk apmeklēt ziemā, kad odi un dunduri nekož, bet purvi un mazās upītes ir pārejami pa sniegu un ledu. Nokļūšana līdz dažiem slēpņiem vasarā varētu būt diezgan ekstrēma, vismaz ziemā tā izskatās.
Tālākais dienvidu punkts atrodas Ogres līkumā. Apskatot reālo situāciju kartē un dabā, izlēmu slēpni likt nevis Vecpiebalgas, bet Ērgļu novada krastā, jo šeit var tuvāk piebraukt ar automašīnu vai citu transporta līdzekli, lai slēpņotājus neprovocētu dzīties dziļi mežā ar nepiemērotu transporta līdzekli vai mesties peldus pāri upei pēc slēpņa. Tātad piebraukšana no D puses.
Par upi. Garums 188 km. Trešā garākā upe Latvijas teritorijā! Vecpiebalgas pagasta robežupe daudzu km garumā. Kritums 222 m. Daugavas labā krasta pieteka. Garāki apraksti par upi dažādos portālos. Populāra laivošanas upe, arī pats esmu laivojis gan pavasarī, gan vasarā. Arī vēžojis.