Negaidi Lielo Talku - pievienojies tagad!
Par pirmās Annas baznīcas celšanas laiku ziņas ir pretrunīgas. Kā celšanas gads minēts gan 1660.gads, gan
1662.gads (kad uzkārts metāla zvans), bet minēts arī ka tā uzcelta līdz 1668.gadam. Sākotnēji tā atbildusi
17.gs. Vidzemes lauku koka baznīcas tipam. Annas baznīca bija domāta latviešu dzimtsļaužu
dievkalpojumiem, un to vēlāk uzskatīja par Nikolaja baznīcas filiāli. 1802.gadā pie Annas baznīcas tika ierīkota
neliela skola zemnieku bērniem. 1830.gadā Annas baznīca bija pussabrukusi un Rīgas rāte gribējusi to
nojaukt, taču vietējie zemnieki lūguši to saglabāt. Ap Annas baznīcu bijuši arī kapi. 19.gs.vidū sākta jaunās
Annas baznīcas būvniecība – no mūra. 1864.gada maijā rakstītajā Piņķu pagasta pārstāvju vēstulē Rīgas rātei
pieminēta iepriekšējos desmit gados veiktā Annas baznīcas būvniecība, kas katram saimniekam 100 rubļus
sudrabā maksājusi.
Kādreiz starp baznīcu un tagadējo Liepājas šoseju atradies Annas krogs, kas nojaukts 1974.g.
Pie baznīcas redzama neliela koku aleja – vecās šosejas posms (tā veda gar Babītes ezera krastu). Te bija Annas tilts pāri Babītes ezeram, kuru izmantoja Latviešu strēlnieki, pārceļoties uz Ložmetējkalnu. Koka tilts šķērsoja Babītes ezeru no patreizējā Sīpolciema Salas pagastā līdz Annasmuižai Babītes pagastā.
Vairāk par Sv. Annas baznīcas vēsturi šeit
Pirmajam atradējam patriotisks suvenīrs.
Slēpņa apraksts skatīts 
reizes.