Visā savas attīstības vēsturē cilvēks pielietojis abstraktus attēlus – zīmes un simbolus, lai glabātu un nodotu informāciju nākošajām paaudzēm, kā arī dažādu enerģētisko procesu vadīšanai.
Grafiskās zīmes ir pati senākā un lakoniskākā informācijas un enerģijas izteiksmes forma. Zīmes konkrētā iedarbība var būt tikai saistībā ar domu, zemapziņu un Dabu, tā ietekmē vidi, cilvēku un notikumus. Zīmju ietekmi pazinuši jau mūsu senči, kuri, dzīvojot harmonijā ar Dabu, apzināti pratuši tās izmantot. Par to liecina:
- gan izrakstītie cimdi, kurus adīja ar attiecīgu ornamentu konkrētam gadījumam,
- gan rakstainās jostas(Lielvārdes josta),
- gan ornamentiem rotātie sadzīves priekšmeti,
- gan svētvietu iekārtojums,
- gan rituāli.
Latviešu ornaments ir mitoloģisko zīmju kopums. Zīmes kā noteiktas enerģijas nesējas tiek izmantotas arī dažādās dziedniecības metodēs un meditācijās. Senajos laikos tekstus, izņemot akmenī vai metālā iekaltos, periodiski atjaunoja. Klosteros mūki pārrakstīja un atjaunoja senās hronikas un svētos rakstus. Pagānu, par kādiem kristīgajā pasaulē tika uzskatīti mūsu senči, reliģiskie sacerējumi netika glabāti un saudzēti. Rakstu zīmes uz svina vai alvas, māla vai vaska plāksnītes, bērza tāss Latvijas klimatiskajos apstākļos nesaglabātos. Eiropā papīra ražošanas noslēpumu iepazina tikai ap 10.gs., tādēļ rakstu zīmes tika iededzinātas vai iegrebtas kokā, raksta zīmes veidoja arī uz ādas, izdurot caurumiņus, rakstus iekala mālā vai atstāja uz kaula priekšmetiem.
Senlatvieši veidoja secīgi grupētus zīmju pierakstus – ornamentus. Ornamenti, kuri sagrupēti noteiktā secībā, var tikt uzskatīti par sava veida rakstību. Ornamentiem un senajām baltu zīmēm bija ne tikai maģiska aizsardzības funkcija, kas sakārtoja un harmonizēja apkārtējo vidi, bet tās arī palīdzēja virzīt noteiktus procesus īstajā laikā un vietā. Bija pazīstamas arī dziedināšanas zīmes.
Liela nozīme bija ornamenta daļu savstarpējam izvietojumam, secībai, atrašanās vietai. Lai pārzinātu senos ornamentus bija nepieciešamas dziļas un pamatīgas zināšanas. Tādas galvenokārt piemita priesteriem un tika nodotas no paaudzes uz paaudzi, pārņēmējam tās sākot apgūt jau bērnībā.
Katrai raksta zīmei ir sava nozīme. Senlatviešu rakstu zīmes ir mūsu senču mantojums, kas liecina par dažādajiem kulta rituāliem, arī sadzīves un garīgās dzīves sakārtošanai. Zīmes jeb ornamenti lietoti kā simboli, kā elementi, kā informācijas nesēji un enerģijas izteiksmes veidi.
Pirmās latvju zīmes veidojušās pirms vairāk nekā 3000 gadiem, kad Austrumbaltijas novados veidojās ciltis ar savu kultūru: savdabīgām auglības kulta un dabas reliģijas tradīcijām. Ornamentu veidošanās laikā to svarīgākā funkcija bija simbolika jeb pirmatnējā jēga.
Apskates punktos atradīsiet vides instalācijas objektus - senās latvju zīmes. Atpazīstot tās, Jūs iegūsiet tām atbilstošas vērtības Ziemeļu garuma koordinātām. Cik zīmju, tik vērtību, visas skaitam kopā. Savukārt, lai iegūtu Austrumu platumu jāsaskaita visi zīmju līniju taisnleņķa krustpunkti(+) katrā apskates vietā.
Zīmju vērtības:
- Lietuvēna krusts = 1
- Zalktis = 2
- Mārtiņa zīme = 3
- Saules zīme = 4
- Auseklis/Zvaigznes zīme = 5
- Māras krusts/Krustu krusts = 6
- Ūsiņš/Dzīvības zīme = 7
- Ozoliņš/akas zīme/Dubultkrusts = 8
- Trejdeksnis/Austras koks = 9
- Ugunskrusts/Pērkonkrusts/Pērkona zīme = 10
- Jāņa zīme = 11
Slēpnis atrodas šeit: N 56 4A.BCD E 24 4E.FGH, kur
ABCD=I*2*(J+6)+K*2*(L+5)+3
EFGH=(M*2*N-(O*2+2))*P*4+6
