Dobeles atbrivosanas piemineklis
Kārļa Zemdegas veidotais Dobeles atbrīvošanas piemineklis veltīts Pirmajā Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Piemineklis tika kalts no 44 tonnu smaga Somijas granīta bluķa, kopā ar pamatni piemineklis sasniedza 4,5 m augstumu. Pieminekļa svinīga atklāšana notika 1940. gada 9. jūnijā tagadējā padomju karavīru kapu pieminekļa vietā, Brīvības ielā, kur Dobeles atbrīvošanas piemineklis stāvēja līdz 1950. gadam, kad pēc padomju iestāžu rīkojuma tas tika uzspridzināts. Ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vēlmi, piemineklis tika atjaunots un 1996. gadā uzstādīts laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām.
Uz pieminekļa izkalti vārdi: No zemes šīs mēs izauguši esam, par zemi šo mums galvas jānoliek.
Atjaunoto pieminekli veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Šoreiz tika izmantots granīta akmens no Zaporožjes Ukrainā.
Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles
Vēstures avoti liek domāt, ka teju jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Piemiņas akmens atklāts 1989.gadā, tā autors ir Mārtiņš Zaurs. Akmenī iecirsti vārdi: "Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi." un "Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te." V.Plūdonis.
Zināms, ka Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā aizņēmusi vēlākās viduslaiku pils teritorijas ziemeļudaļu. 1254.gada Zemgales dalīšanas aktā starp Rīgas arhibīskapu Albertu, Rīgas domkapitulu un Livonijas ordeni pili īpašumā ieguva Livonijas ordenis, lai gan tajā vēl saimniekoja zemgaļi. 1279.gadā aizsākās ordeņa bruņinieku regulārie uzbrukumi Dobelei, vairākas reizes nodedzinot senpilsētu. Beidzot 1289.gadā zemgaļi pili nodedzināja un devās uz Rakti un Lietuvu.
Dobeles senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.