Godinot dzejnieka A. Pumpura 130. dzimšanas dienu, Pumpura muzeja padomes sēdē nolēma atjaunot Ausekļa „Dievozolu trijotnē” apdziedātos dieva ozolus. Krasta stūrī pie Kaibalas ietekas Daugavā 1971. gada 22 septembrī tika iestādīti Dzejas ozoli.
Pirmo ozolu(no skolas) stādīja A. Pumpura dzimtas pārstāvji – dēls Indriķis Pumpurs, mazdēls Jānis Pumpurs un citi radinieki. Otro ozoliņu stādīja dzejnieki un rakstnieki – Gunārs Priede, Mirdza Ķempe, Māris Čaklais, S. Viese, E. Līvs, A. Balodis. Trešo ozolu stādīja kolhoza „Lāčplēsis” vadība – Edgars Kauliņš, Andrejs Dardedzis, Fricis Hibners.
Līdz Ķeguma VES uzcelšanai pie Kaibaliņas ietekas izskatījās pavisam citādi. Daugavas gultne sākās daudz tālāk. Kaibalas upe Daugavā bija izveidojusi salu. Pie pašas ietekas labajā pusē atradās mūsu senču svētvieta. Tieši tur, tagad appludinātajā daļā, auga trīs svētie upurozoli, kurus apdziedāja Auseklis, kaut gan tajā laikā tur bija vairs tikai celmi. Lai atradinātu latviešus no pagāniskajiem ieradumiem un senču dievu pielūgšanas 19 gs. pirmajā pusē ozoli tikuši nocirsti.
„Kur Kaibaliņa glaužas
Pie vecās Daugavas,
Tur Laimas laukos zēla
Trīs dievu ozoli.
Tie kuplos zarus plēta
No kalna ielejā,
Un svētais debess klusums
Te notaļ mājoja.
Tur neskanēja dziesmas,
Nedz skaļi lūdzieni,
Tik sirdis laimē lēca
Šai dievu svētnīcā.
Tur zaļu zaru lika
Uz akmens ziedokļa,
Uz augšu acis vēra
Caur lapām rakstītām.
Ej raugies trijus celmus
Pie sēras Kaibalas
Tā tev vēl tagad stāstīs
Par dievu ozoliem.”
(Auseklis, „Dievozolu trijotne”)