Lubāna ezera hidrotehniskās sistēmas izveide sākta jau 19. gadsimta vidū, uz Aivieksti izrokot Meirānu kanālu, kas ir lielākais Baltijā, un Ciķeļgrāvi. Projekti izstrādāti arī 1904. gadā un 1922.-1925. gadā. Laikā no 1926. līdz 1938. ga-dam tika iztaisnota un padziļināta Aiviekste no Lubāna līdz Kujas ietekai. Ezera ūdens līmenis gan pazeminājās, taču apkārtnes applūšana netika novērsta, jo Aiviekste spēja novadīt tikai trešdaļu maksimālā caurplūduma. Savukārt vairākās sausās vasarās pēc kārtas ezera virsas platība kļuva mazāka par 25 km². Kompleksa hidrotehniskās sistēmas izveide tika sākta 1955. gadā, un 1991. gadā ir pabeigtas galvenās būves: 1) Meirānu kanāls; 2) Zvidzes kanāls; 3) Īdeņu kanāls; 4) Nagļu dīķi (zivsaimniecībai); 5) aizsarg-dambji ap ezeru; 6) slūžas ūdens līmeņa regulēšanai ezerā un ūdens novadīšanai uz Meirānu kanālu un Aivieksti; 7) Krēsles, Kapūnes un Dziļaunes polderis; 8) sūkņu stacija Zvidzes kanāla sākumā. Kopš 1985. gada, kad slūžas sāka regulāri darbināt, ūdens līmeņa režīms ezerā – ūdenskrātuvē ir nostabilizējies un parasti ir iespējami tuvs sākotnējam dabiskajam ūdenslīmenim. Ezera aizaugums pirms ūdens līmeņa atjaunošanas aizņēma 80-90% no virsmas laukuma, bet pēc ezera – ūdenskrātuves uzpildīšanas aizaugums samazinājās par aptuveni 30%.