[LV] Slēpnis ir izvietots nelielā ciemā „Ceplis”, kas atrodas Bauskas rajonā. Ciems veidojies agrākā Mežotnes ķieģeļu cepļa vietā, par tā kādreizējo varenību liecina tikai augstais skurstenis un dažas ēkas.
Par ķieģeļu cepļa pirmsākumiem Mežotnē ir liecības 17. gs. Dokumentos, ka to ierīkojis Kurzemes Hercogs Jēkabs, tiesa pēc Hercoga laikiem ķieģeļu ražotne Mežotnē panīka...
1886. gadā Mežotnes muižas īpašnieks Anatols fon Līvens Lielupes labajā krastā izveidoja jaunu ķieģeļu cepli. Mālu ķieģeļu ražošanai Mežotnē ieguva tuvumā esošās raktuvēs. To atveda ar zirgiem, mērcēja un veidoja ķieģeļus, ko pēc tam žāvēja un astoņas diennaktis dedzināja cepļa lielajā krāsnī.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā šajā ceplī ražoja 20 tūkstošus ķieģeļu gadā. Taču jau 1930. gados pēc ražošanas procesu mehanizācijas un elektrifikācijas ceplī šādu daudzumu saražoja vienā dienā. 1935. gadā ķieģeļu ceplī bija nodarbināti 37 strādnieki. Tas bija lielākais Bauskas apriņķa rūpniecības uzņēmums, kas ne tikai ražoja ķieģeļus, bet arī jumta kārniņus, krāsns podiņus un drenu caurules. Mežotnes ķieģeļu cepļa ražotnes daļa bija arī kaļķu dedzinātava, kas 1930. gados bija modernākā Latvijā. Kaļķu ražošanas izejmateriālu — dolomītu un kaļķakmeni — tāpat kā mālu ķieģeļu ražošanai ieguva vietējās raktuvēs un pēc to saskaldīšanas un sasmalcināšanas dedzināja krāsnīs trīs diennaktis. Mežotnes ķieģeļu cepļa 20. gs. 20. — 30. gadu produkcija izmantota vairāku Bauskas pilsētas ēku celtniecībā.
20.gs.2.pusē funkcionējušā ražotne iznīcināta, bet apskatāmas 19.gs.beigu būves (no sarkanajiem ķieģeļiem celtās dzīvojamās ēkas). Vienīgā vēsturiskā industriālā būve, kas līdz mūsdienām saglabājusies - Kaļķu ceplis.
Uz pašu Kaļķu cepli doties bez īpašas vēlmes nerekomendēju, jo tas ir privātīpašums un pirms laika bijis pārdošanā. Cienīsim citu īpašumus un izbaudīsim slēpņošanu! Veiksmi!
{ENG] Cache is located in the small village „Ceplis” which translates to English as kiln and is exactly what this cache is all about. This village evolved around the former Mežotnes brick kiln, but only a tall chimney and a few buildings are left there from the former times.
Brick kiln was first mentioned in the 17th century and it is said it was established by Duke Jacob. Sadly, kiln production stalled shortly after that.
In 1886 owner of the Mežotne manor Anatol von Liven, built a new brick kiln on the coast of Lielupe. Clay was obtained in mines near the kiln and was transported using horses, then soaked with liquid, formed as bricks and left to dry. Last step was burning these bricks in the oven (more like a fireplace) for 8 days.
Near the end of the 19th century and beginning of the 20th century approximately 20 thousand bricks per year were made this way, but in 1930-ies after industrial evolution (electricity, mechanization) the same amount of bricks was made per day. Kiln was biggest industrial company in this area and it produced not only bricks, but roof tiles, oven pots and drain pipes. Part of the brick kiln was limekiln - most advanced at that time around the whole Latvia. All the raw materials were gathered in mines near the kiln. Products of the kiln were used for buildings in city Bauska.
Second part of the 20th century came with the changes – kiln production stopped and industry destroyed, and at the moment there are buildings from the end of the 19th century still in place (buildings made from the red bricks). Only historical building left there – limekiln.
For the reason limekiln is a private property and was even for sale in 2013, cache is placed in a safer place further away from the historical area, but you can still see it.