[LV] Slēpnis ir veltīts 2013. gada 3. novembrī jaunatklātam senvēstures lieciniekam – Juratas gneisa bedrīšakmenim. Akmens tika atrasts biedrības „Ziemeļvidzemes ģeoparks” tradicionālās rudens ekspedīcijas laikā, kad ekspedīcijas dalībnieki devās apsekot citu - nesen atklāto Juratas rapakivi bedrīšakmeni. To 2013. gada vasarā atklājis vēstures un dabas pētnieks Jānis Cepītis.
Bedrīšakmeņus raksturo apaļu bedrīšu klātbūtne akmens virsmā. No citiem dabas un cilvēka dobtiem akmeņiem bedrīšakmeņus atšķir iedobīšu forma – bedrītes atgādina seklākus un nedaudz dziļākus tenisa bumbiņu nospiedumus. Dziļākās iedobes mēdz būt līdz 2-3 cm dziļas, bet seklākās ir tikai līdz dažiem milimetriem.
Bedrīšakmeņus uzskata par ļoti senām zemkopju kulta vietām. Senie cilvēki no somu-ugru ciltīm bedrītes akmeņos izveidojuši bronzas laikmetā - pirms 2500 gadiem un senāk.
No Baltijas valstīm visvairāk bedrīšakmeņi zināmi Igaunijā - daudzi simti, vismazāk – Lietuvā. Latvijā bedrīšakmeņi ir izplatīti visā teritorijā un to kopējais skaits ir aptuveni 60. Visblīvāk tie atrodami Kurzemē un Ziemeļvidzemē.
Ziemeļvidzemē tagad, 2013.gadā, ir zināmas 16 bedrīšakmeņu vietas, no kurām 5 atrodas Ziemeļvidzemes Ģeoparka teritorijā – 3 pie Rūjas un 2 pie Salacas.
Šim, Juratas gneisa bedrīšakmenim ir 34 bedrītes, bet netālu esošajam Juratas rapakivi bedrīšakmenim – 11 bedrītes. Kalnalammiku bedrīšakmenim pie Lodes ir 40 bedrītes, Mazsalacas bedrīšakmenim 31 bedrīte, bet Jaunutēnu bedrīšakmenim lejpus Mazsalacas - tikai 2 bedrītes.
Bedrīšakmeņi ir aizsargājami vēstures pieminekļi.
Abi Juratas bedrīšakmeņi atrodas Rūjas senlejas nogāzē, netālu no Rūjienas pilskalna.
Rūjas senleja iekļauj Rūjas upi posmā no Naukšēniem līdz Rūjienai. Senleju ir izskalojuši ledāja kušanas ūdeņi pirms 12-15 tūkstošiem gadu.
Senleja veidojusies laikā, kad šļūdonis pārtrauca savu kustību un kušanas ūdeņi zem tā koncentrējās gultnēs. Tās daļēji bija kā tuneļi pašā ledājā, bet daļēji iegrauzās zem ledāja esošajos nogulumos.
Senlejām ledājs pāri nav slīdējis, tāpēc tās ir saglabājušās kā salīdzinoši dziļi iegrauzumi ar stāvākām nogāzēm. Liela daļa Ziemeļvidzemes upju savā tecējumā izmanto senleju posmus.
Laikā, kad straumes kļuva vājākas un samazinājās zemledāja ūdeņu spiediens, ledus griesti nosēdās vai ielūza un tāpēc straume koncentrējās te vienā, te otrā senlejas malā saskalojot smilti un granti ledāja plaisās un tukšumos. Pēc ledus izkušanas senlejā palika smilšu pauguri, ko ģeologi dēvē par osiem un kēmiem. Rūjas senlejā uz tādiem atrodas divi pilskalni - Rūjienas un Kābeles.
[EN] Juratas Gneiss Cup Mark Stone has been found during the expedition of the society “North Vidzeme Geopark” in 03 of November 2013. It is one of 60 cup mark stones in Latvia. There are 16 cup mark stones in North Vidzeme, five of them in North Vidzeme Geopark.
Cup mark stones have small man made pits on the surface. Such kind of engravings is connected with sacred places of Finno-Ugrian tribes and is dated as far as more than 2500 years ago.
The big Jurata Gneiss Cup Mark Stone is glacial boulder with 34 cup marks. Nearby situated Juratas Rapakivi Cup Mark Stone (E25° 23,295'; N57° 52,946') has 11 cup marks. Other cup mark stones of North Vidzeme are Kalnalammiku Stone with 40 cup marks, Mazsalaca Cup Mark Stone with 31 cup marks and Jaunutēnu Cup Mark Stone with 2 cup marks.
Those all are protected archaeological monuments.
Both Jurata Cup Mark Stones are situated on the slope of glacial tunnel valley (in Latvian “senleja”), that stretches 5 km from Rūjiena to Naukšēni.
Much more cup mark stones are in Estonia (some hundreds) as well as in closer Fennoscandia. There are fewer cup mark stones in Lithuania too.