Durbes senākie nosaukumi bijuši terra durpis (latīņu valodā Durbes zeme) 1229. gadā (citos izdevumos 1230. gadā), vēlāk Dorben, Durben, Dorban. Durbes pilsnovads līdz 13. gadsimtam ietilpa Kursas Piemares zemē, kas 1253. gada Kurzemes dalīšanas dokumentā dēvēts par Lindāli. 1260. gada 13. jūlijā šeit notika Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Žemaišu uzvaras piemiņai Durbes pilskalnā uzstādīta piemiņas zīme Durbes kaujai. Kaujā ordenis tika sakauts - krita mestrs Hornhūzens, Prūsijas un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto letu, līvu un igauņu karavīru.
1263. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Hornhūzena pavēles Lindālē (iespējams, tagadējā Vecpilī – Oldenberg) uzcēla ordeņa pili (t.s. „vecā pils”). Mūra Durbes pils (jeb „jaunā pils”) uzcelta ap 1380. gadu. (Durbes ordeņpils pirmais pieminējums ir no 1387. gada.) Durbes pils bijusi Vācu ordeņa Kuldīgas komturejas saimniecības pils. Papildus saimnieciskajiem mērķiem pils tāpat tika izmantota kā pasta stacija, kā arī piedāvāja naktsmītni ceļotājiem. Pils sienu biezums 1.2-1.5m, augstums – vairāk kā 10m. 8.7m plats dzīvojamais korpuss stiepies gar visu pils ziemeļu sienu, zem tā bijuši pagrabi (šodien saskatāmi padziļinājumi). Ārsienas pirmajā stāvā logi nav bijuši.
15. gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij sāka veidoties pilsētiņa un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Kurzemes hercogistes laikā Durbes pilsētiņa uzplauka, pilī dzīvoja hercoga iecelts pilskungs (kapitāns, hauptmanis). (Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju.) 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca - Durbes luterāņu baznīca. Mūra baznīca vairākkārt tikusi pārbūvēta, bet tajā saglabājies altāris no ~1720 g. Ērģeles izgatavotas 1834.g. Durbes pils nopostīta Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā. 1701. gadā tajā iebruka zviedri, kas postīja pili un pilsētiņu. Pēc tam pils tika pamesta un vairs netika atjaunota. 1809. gada aprakstā minēts, ka no pils palikušas vairs nožēlojamas apkārtmūru drupas.