LV Kā kulta vieta saistās ar nostāstiem par Sēļu pagasta ļaužu māņticību un to, ka bijušais bagāto Dreimaņu māju saimnieks par dievu turējis velnu, kurš dzīvojis ozolā. Velnam katru dienu kārtīgi nests ēdiens. Augšpus Burtnieku ezera Sēļu pagastā dzīvojot ļoti māņticīgi ļaudis. Vēl 1952. gadā, kad valodniece Vija Dambe vākusi vietvārdus, visi, tai skaitā skolotāji, ticējuši spokiem un velniem. Dreimaņu mājās izsenis velns bijis pieņemts par iegātni, tāpēc saimniekam bagātības nekad neesot trūcis, toties jau vairākās paaudzēs kāds no ģimenes locekļiem mirstot traģiskā nāvē. „Tās mājas bijušas tik bagātas, ka saimniece aizdevusi naudu baronesei. Tad Dreimaņu mammītei divi bērni pēc dzemdībām palikuši zili un nomiruši kā nožņaugti. Trešo dzemdējot ārpus mājas, viņš piedzimis, izaudzis un vēlāk vadījis saimniecību. Dreimaņos esot bijusi skaista klēts ar īpatnējām kolonnām. Tur saimnieks ēdinājis vellu.” Arī pie Velnozola „vecā Dreimaņu mammīte un Verners [...] cienājuši vellu.” (G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. 2008) „Dreimaņu māju saimnieks par mājas dieviņu turējis Velnu. [...] ēdienu vai citas dāvanas nolikuši arī apkārtnes ļaudis, lai iegūtu velna labvēlību, jo Velns tos bieži maldinājis un baidījis tā, ka naktī nav bijis iespējams garām iet. Velns saimniekam bijis īsts palīgs. Kad rudenī zagļi gribējuši ābolus zagt, Velns tos visādi mocījis. [...] Apkārtnes ļaudīm gan viņš bijis par postu, jo tiem viņš kaitējis un tos biedējis. (Emma Vēbere, Sēļu pag.; sast. I. Ruberte. Valmieras novada teikas. 1999.) Lai gan nostāstos minēts, ka Velnam ziedojumi nesti uz dobumu, ir versija, ka 1960. gadā to izzāģējis kāds vīrs, lai tiktu pie bitēm. (Eniņš, 2008)
EN As a cult site the place is connected with the legends about the superstition of Sēļi Parish people and the legend that the former owner of the Dreimaņi homestead considered the Devil living in the oak his god. Food was duly brought to the Devil day by day. Upwards Burtnieki Lake in the Sēļi Parish very superstitious people lived. Still in 1952 when linguist Vija Dambe was collecting place names, everybody in the area, including teachers, believed in ghosts and devils. In the Dreimaņi homestead the Devil had long since been taken as an adopted son, therefore the owner never lacked wealth, however, since several generations one of the family members always lost his life tragically. “The homestead was so rich that the landlady lent money to the baroness. Then after their delivery two of the Dreimaņi mother’s children became blue and dead as if strangled. The third child was delivered outside the homestead and was delivered healthy, grew up and later managed the farm. In Dreimaņi homestead there was a beautiful barn with peculiar pillars. That was the place where the owner fed the Devil. By the Devil’s Oak “the old Dreimaņi mother and Verners [...] catered the devil” as well. (G. Eniņš. 100 Most Secular and Holiest (100 dižākie un svētākie). 2008) “The owner of the Dreimaņi homestead held the Devil the deity of his homestead. [...] Food and other sacrifices were also laid by other people from the surroundings to earn the devil’s grace as the devil frequently deceived and frightened them and it was difficult to pass him at night. The Devil was a real help for the landlord. When thieves wanted to steal apples in autumn, the Devil tortured them in all possible ways. [...] nevertheless, the Devil was a trouble for other people in the surroundings [as well] as he did harm and frightened them. (Emma Vēbere, Sēļi parish, compiled by I. Ruberte. Legends of Valmiera Surroundings (Valmieras novada teikas). 1999) Although legends have it that the sacrifices to the devil were brought to a hollow, there is another version that in 1960 the hollow was made by a man to reach bees. (Eniņš, 2008)
LV BYOP, un, lūdzu, uzmanīgi nolieciet atpakaļ!
EN BYOP, and, please, replace with care!