Lode church is one of the rare 18th century wooden churches in Latvia that has been preserved to nowadays. In addition, both the building itself and its interior has maintained many elements that were present already at the very beginning.
More information (in Latvian, English, German and Russian) is available at the information stand near the church.
Lodes (Apšu) ev. luteriskā baznīca - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - atrodas Sērmūkšu-Taurenes lielceļa malā priežu mežā starp Bānūžu un Ilzes ezeriem. Dievnams celts 1780. g., pēc tam, kad nodega pirmā, 1671. g. celtā baznīca.
Lodes baznīca ir ģuļbaļķu tehnikā celta būce, kuras sienas no ārpuses apšūtas ar horizontāli liktiem dēļiem. Iekšpusē sienas atstātas neapšūtas un krāsotas tieši uz baļķiem. Vienkāršo baznīcas iekštelpu sedz līmeniski, ar dēļiem apšūti griesti.
Lodes baznīca ir viens no nedaudzajiem 18. gs. koka dievnamiem Latvijā, kas nonākuši līdz mūsu dienām, pie kam, gan pati celtne, gan tās interjeri ir saglabājuši daudzus sākotnējos elementus.
Sākotnēji uzcelta tikai baznīcas pamatapjoma platākā draudzes telpas daļa, kurai vēlāk piebūvēts šaurākais poligonālais altāra gals un neliels ģērbkambaris.
Kā pēdējo baznīca ieguvusi trīsstāvīgā torņa apjomu, kas celts neilgi pirms Pirmā pasaules kara ap 1910.-1911. g. Tornis celts Vidzemes luteriešu dievnamiem netipiskā veidā - nevis virs dievnama pamatapjoma jumta kores, bet kā atsevišķs kvadrātisks būvapjoms. Pirms torņa uzcelšanas zvans karājies līdzās dievnamam celtā tornītī.
Kā liecina uzraksts uz skaisti rotātā baznīcas zvana, to 1895. g. dāvinājuši F. un E. Lazdingi (Lazdiņi). Viņu dāvinātas ir arī Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa 1890. g. izgatavotās ērģeles.
Dievnama pamatapjomu sedz skaidu jumts, kas šaurākajā altāra daļā veido platu jumta pārkari, bet torņa smailo jumtu - cinkota skārda segums. Jumta skaidas pēdējo reizi nomainītas 2004. g.
Lodes baznīca ir unikāls gadījums, kad līdz pat mūsu dienām ēkas fasādēs ir saglabājušies sākotnējie 18. gs. logi, kuros neliela izmēra stikla rūtis liktas no svina līstēm veidotā spraišļojumā. No celšanas laika saglabājušās arī dievnama dubultdēļu ārdurvis, kuru slēdzenes kārbu rotā skaisti metālkalumi.
Arī baznīcas iekārta - ar kolonnām rotātais altāris, kancele un baznīcēnu soli - tapuši vienlaikus ar baznīcas celtniecību, un izgatavoti vienkāršās jau klasicisma stila ietekmētās vēlā baroka formās.
Lodes dievnams izmantots, filmējot Rīgas kinostudijas aktierfilmu "Aija".
