MINI BIKINI Mystery Cache
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LAT] Dotajās koordinātēs slēpnis neatrodas, bet tas atrodas Jūrmalā ;). Slēpnis ir PET sagatave. [ENG] Unfortunately this one is not available in English.
Senākās ziņas par peldēšanās tērpu nāk no senās Ēģiptes, kur vairāku tūkstošu gadu vecajās freskās redzamās dāmas tērpušās kostīmos, kas atgādina mūsdienu bikini. Ilgu laiku ūdens, īpaši jūra atbaidīja cilvēkus kā naidīga stihija. Ūdeni uzskatīja par bīstamu substanci, jo tas spēj visur iesūkties, bet mazgāšanos uzskatīja par veselībai bīstamu. Uzskatu maiņa notika tikai Apgaismības laikmetā, 18. gadsimta nogalē, kad attīstoties dabaszinātnēm, mainījās arī attieksme pret higiēnas normām un uzskatiem par to, kas ir veselīgs dzīvesveids. Eiropā izveidojās pirmie kūrorti, arī jūras piekrastēs. Pavadīt vasaru jūras malā bija moderni un nozīmēja, ka šādas atpūtas cienītājs pieder pie augstākās sabiedrības un ir izglītots. Peldēšanās gan noritēja nedaudz savādāk kā mūsdienās. Pirmkārt, tolaik neviens, vai tikpat kā neviens, nemācēja peldēt, tāpēc peldēšanās parasti nozīmēja iebrišanu ūdenī un apslacīšanos. Ragaciemā, Engurē, Kaugurciemā un Plieņciemā, 18.gadsimta beigās tāpat kā citur Rietumeiropā parādījās pirmās publiskās peldvietas, kur Kurzemes muižnieki nodarbojās ar ūdens priekiem. Peldēt viņi neprata. Virs ūdens noturēšanās mākslā praktizējās vien zvejnieki un cilvēki karadienesta flotēs. Aristokrāti pa ūdeni bradāja vai arī iegremdējās tajā. Katrai lietai ir sava vēsture, tāda tā ir arī sieviešu peldkostīmam. Pirmie kostīmi, kas speciāli bija paredzēti peldēšanai, sāka parādīties 18.gadsimta beigās. Atbalstot Žana Žaka RUso idejas, kas aicināja būt dabīgiem un tuvākiem dabai. Ap 1800. gadu Eiropā modē nāca īpaši tērpi pastaigām pludmalē – peldkleita, kas bija gara un piegriezumā maz atšķīrās no ikdienas tērpa, vienīgi audumi tāda tērpa šūdināšanai parasti bija viegli un gaisīgi. Tāpat vajadzēja zem tiem nēsāt korsetes, un drīkstēja atsegt tikai seju un rokas. 
19. gadsimta vidū dāmām radās vēlēšanās brīvāk kustēties ūdenī un peldkostīms kardināli mainījās - tas kļuva divdaļīgs: kupas garas bikses, kas sašaurinājās pie potītes un mēteļveida kleita līdz ceļgaliem. 
Pamazām kāre pēc ūdens priekiem auga un savu kulmināciju sasniedza 19.gadsimta vidū, kad Jūrmalā saradās daudz vasarnieku. Atklātās pludmales Dubultos un Majoros kļuva modernas. Līdz pat 100 metru tālumā ūdenī iestiepās peldu steķi - no pāļiem būvētas garas, platas laipas - ar ģērbtuvēm. Savā noteiktā Laikā smalkas dāmas un dižciltīgi kungi katrs savā atsevišķā peldvietā ieģērbās peldēšanas tērpos un pa trepītēm iekļuva ūdenī, tur nebija dziļāk kā līdz kaklam. Speciālais ūdens tērps bija līdz zemei garš linu vai kokvilnas krekls ar garām piedurknēm. Dāmām galvā aubīte. Dažkārt pie kreklu apakšmalas stiprināja svina bumbiņas, lai paltraks neceltos uz augšu - miesas atkailināšana nebija iedomājama. Par smalkajām peldvietām bija jāmaksā. Tie, kas negribēja un nevarēja maksāt, turklāt vēlējās peldēties pa pliko, devās uz nomaļām vietām. Tie bija vidusšķiras pārstāvji un nabadzīgie. Ikvienam pludmales apmeklētājam obligāti bija jāpierakstās pie vietējā žandarma. Svešie pa pludmali neklaiņoja. Visi kāpās nomaskējušies lūriķi tika pieķerti un varēja saņemt naudas sodu un apkaunojošu izraidījumu no pludmales pat uz visu sezonu. 19.gadsimta otrajā pusē turīgie viesi izmantoja peldēšanas ķeru – koka būdu, kura pārvietojās uz riteņiem. Tās iebrauca ūdenī un varēja peldēties tālāk no krasta un lūriķiem. 
19. gadsimta beigās bikšu garums saruka līdz ceļgaliem, jaka, savukārt, sniedzās tikai līdz gurniem. 
1897. gadā pēc gubernatora rīkojuma vīriešiem un sievietēm bija nozīmēts savs peldēšanas laiks, kā arī bija stingri reglamentēts peldkostīma izskats. Kopīgā peldēšana Rīgas Jūrmalā tIka atļauta tikai sākot ar 1912 gadu. Peldēšanas saraksts tika izkarināts katrā peldētavā, un šo peldēšanas kārtību stingri uzraudzīja policija. Lai novērstu jebkādas nesaskaņas un nesaprašanas, peldēšanas vietās tika informācijas nolūkos tika izmantoti arī krāsaini karodziņi – vīriešu peldēšanas laikā tika paelti sarkani karodziņi, sieviešu – zili. Peldu stundas un vietas atēla vien pēc Otrā pasaules kara. 20.gs. peldkostīmi strauji sāka palikt mazāki. Bildē tikumības policists pārbauda peldkostīma garumu. 
Peldkostīmu modes revolūcija notika 1920 gados, kad peldkostīma izstrādē piedalījās Koko Šanele. Tajā laikā modē nāca iedegums, bet sports un izklaide kļuva par obligātu Cilvēka personības attīstības nosacījumu. Kautrīgums un aizspriedumi tika pārvarēti. Tuklas formas un bālumu sāka uzskatīt par slimību pazīmēm. Pirmais zināmais „seksuālais peldkostīms” ir radies 1930jos gados un to bija iecienījusi Merilina Monro: 
Kopš tā laikā peldkostīmu evolūcija pieredzējusi dažādas pārmaiņas. 40.gados populāri kļuva divdaļīgie modeļi — masīvs krūšturis un pagari šorti vai kupli svārciņi, 1920. gadā par šādu izskatu varētu tikt apcietināts, Atkailināt augšstilbus un vēderu vēl nebija pieņemts. 
Pirmais bikini radās 1946. gadā, mainot ne tikai modes Ppasauli, bet arī atbrīvojot cilvēkus un mainot veidu, kā tie parāda savu ķermeni. Peldkostīms, kas sastāvēja no trim drānas gabaliem, kuru darināšanai bija nepieciešams mazāk auduma nekā dāmas kabatlakatiņam (14x14 cm), pirmo reizi publikai tika parādīts Parīzē 1946. gada 5. jūlijā modes šovā. Modeļa autors Luijs REārs ilgi meklēja modeli, kas nedomātu, ka šāds apģērbs ir piedauzīgs, tamdēļ viņš vērsās pie kādas striptīzdejotājas (Michelini Bernardini), kurai problēmas ar piedauzīguma saskatīšanu ir daudz mazākas. Attēlā arī redzama viņa nēsājot pasaulē pirmo bikini. 
Jaunais peldkostīma modelis publikai tika parādīts īsi pēc tam, kad ASV veica kodolizmēģinājumus Bikini atolā Klusajā okeānā. Kodoltehnoloģijas kopš Otrā pasaules kara beigu posma bija kļuvušas par lielo aktualitāti, un masu saziņas Līdzekļos tanī laikā no vārda «atomi» atvasinātie vārdi apzīmēja sensacionālo. Līdz ar to L. Reāram, kurš nešaubījās par to, ka viņa darinājums modes pasaulē būs kā sprādziens, nosaukums nebija tālu jāmeklē. Abi šie notikumi bija tik šokējoši, ka jauno, nepieklājīgi mazo peldkostīmu nosauca par “Bikini”. 50.gados Eiropas sievietes sāka valkāt bikini, lai gan vairākos ASV štatos tas bija aizliegts līdz pat 1960.gadam. Īpaši izaicinošs bija bikini bez krūštura lencītēm, ko 1953.gadā Kannās demonstrēja 15 gadu vecā Bridžita Bardo. 
60.gados peldkostīmu griezums kļuva sportiskāks: bikses līdzinājās īsiem puiku šortiem ar pazeminātu jostas vietu. 
Bikini ir attēlots arī dažos no 20. gadsimta ikoniskajiem attēliem. Tāds, piemēram, ir kadrs no 1962. gada filmas par Džeimsu Bondu Dr. No, kurā Bonda meitene – ko tēloja Ursula Endresa – baltā divdaļīgā peldkostīmā iznāk no jūras. 2001. gadā šis bikini peldkostīms, tika pārdots izsolē par 61 500 dolāriem. 
60. gados seksuālā revolūcija gan Darīja savu, un bikini ienāca arī ASV. 1962. gadā uz žurnāla Playboy vāka pirmo reizi parādījās meitene peldkostīmā. Tomēr katoliskās valstis turējās pretim līdz pēdējam – tas attiecas arī uz Spāniju, Itāliju un Portugāli, kur šāda veida peldkostīmi bija aizliegti. Arī Maltā bīskaps Maikls Gonzi pagājušā gadsimta 60. gados parakstīja aizliegumu šādos tērpos uz ielas parādīties tūristiem, tomēr šāds aizliegums apdraudēja Maltas kā tūristiem pievilīgas zemes tēlu, Un, tā kā nauda ir svarīgāka par iedomāto tikumību, policija šo aizliegumu ignorēja un tūristus lika mierā. Rudi Gernrihs 1960 gados pirmais, kurš uzdrošinājās dāmām piedavāt topless peldkostīmus. Šis pats kungs 70-to gadu vidū radīja jaunu modeli ar “string” biksītēm. Tā, ar Genriha Centieniem 70-to gadu beigas kļuva par laiku, kad ražoja un valkāja vismazākos peldkostīmus. 
80.gados peldkostīmi kļuva plāni, Eleganti un pieguloši, jo lielākā vērtība bija trenēts, atlētisks ķermenis, kas neprasa vizuālu uzlabošanu. 
90.gados peldkostīmu apdrukās sāka Lietot Luminiscējošas krāsas, parādījās arī audumi ar perlamutra, metāla vai slapjuma efektu. Peldkostīmu griezums kļuva sievišķīgāks un seksīgāks (foto-Sindija Krauforde): 
Kopumā jāteic, ka rietumu kultūra ar šo ķermeņa atklāšanas parādību ir samierinājusies, tomēr Austrumu kultūrās uzskati par rādāmo un slēpjamo ir citi. 1996. gadā Indijas pilsētā Bangalorā sarīkoto Miss World gandrīz izjauca vietējās aktīvistes, kas paziņoja, ka šādi konkursi degradē sievietes un piesmej kultūru, kā arī baro plastiskās ķirurģijas un kosmētiku ražojošos naudasmaisus. Iebildes bija tik niknas, ka Rīkotāji pārcēla vietu, kur ntika konkursanšu iznāciens peldkostīmos. 2003. gadā Afganistānas Augstākā tiesa nosodīja valsts pārstāves Vidas Samadajī piedalīšanos šajā skaistumkonkursā, paziņojot, ka «šāda sievietes ķermeņa izrādīšana ir pretrunā ar islāma likumiem un afgāņu kultūras tradīcijām». Tā izskatās islamu dāmas pelkostīmi: 
Ceru, ka pēc teksta izlasīšanas un bilžu apskatīšanas Jums vēl ir spēks tekstā saskatīt nepieciešamo informāciju! Lūdzu savos komentāros neizpaudiet informāciju par uzdevuma risināšanas gaitu, kā arī par slēpņa galavietu! Paldies :) Lai veicas!
Apsveicu ar:
| FTF |
ronalds.k & Agnese L.-S. |
| STF |
RGB. |
| TTF |
Dainiss & Vilnis |
Additional Hints
(Decrypt)
ervm ovwn ryrxgevon