Fricim Brivzemniekam 150 (BYOP) Traditional Cache
Fricim Brivzemniekam 150 (BYOP)
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LV] konteineris ir SD kartes kastiite kuraa ir tikai logbooks. Rakstaamo njemiet liidzi!
[ENG] container is a box from SD card and contains only logbook. Bring your own pen.
Fricis Brivzemnieks (ista varda Fricis Treilands; dzimis 1846. gada 1. novembri, miris 1907. gada 15. septembri) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotajs. Zinatnieks, kurš daudz darijis folkloras materialu vakšana un publicešana.
Dzimis 1846. gada 1. novembri Kurzeme, Aizputes aprinka Rokaišu krogu (tag. Liepajas rajona). Vina mate bijusi vaciete, agri mirusi. Frici Brivzemnieku audzinaja teva mate – latviete, liela folkloras zinataja. No 1859. gada lidz 1862. gadam Brivzemnieks macijies Aizputes aprinka vacu skola. Pabeidzis skolu, Fricis Brivzemnieks iemacijies sedlinieka amatu un palidzeja tevam. 1864. gada saka macities Baltkrievija Gorku merniecibas skola. Skola bijis iespejams iepazities ar krievu literaturu. Pec merniecibas skolas beigšanas 1866. gada Brivzemnieks gribeja turpinat macišanos Kalnu instituta Peterburga, bet neiztureja konkursu un 1867. gada saka stradat Maskava merniecibas kanceleja. Maskava vinš draudzejas ar Krišjani Valdemaru un Krišjani Baronu, rakstija slavofilu prese. Nokartojis pie Maskavas universitates ipašus abiturijas eksamenus, Brivzemnieks stradaja par skolotaju Rjazana un Maskava.
Krišjana Valdemara ierosinats, Brivzemnieks sadarbojas ar Maskavas Dabaszinatnu, antropologijas un etnografijas draugu biedribu, ieintereseja šis biedribas darbiniekus par latviešu folkloru un etnografiju. Brivzemnieks ar biedribas materialo atbalstu vaca folkloru Latvija un publiceja folkloras materialus. Kopa ar Krišjani Valdemaru un Andreju Spagi, veicot darba lielako dalu, Fricis Brivzemnieks stradaja pie krievu – latviešu – vacu vardnicas. Vinš un Krišjanis Valdemars ierosinaja Krišjani Baronu sakt darbu ar latviešu tautas dziesmam. 1870. gados Brivzemnieks samera daudz publicejies latviešu periodiskajos izdevumos.
1880. gados Brivzemnieks stradaja par tautskolu inspektoru Latvija, joprojam rosigi darbodamies folkloristika. Vienu dalu savu savakto vestitajas folkloras materialu vinš nodevis latviešu pasaku kartotajam Ansim Lerhim–Puškaitim. Brivzemnieks miris 1907. gada 15. septembri. Apglabats Riga, Lielajos kapos.
Fricis Brivzemnieks bija jaunlatviešu apgaismes darba turpinatajs. Vina darbibu specigi ietekmejuši Krišjana Valdemara uzskati, ari doma, ka jebkurš kalpa zens, kam gaiša galva, var klut par izglitotu tautas darbinieku. Brivzemnieks sajusminajas ari par Krišjana Valdemara darbibu jurnieciba. Vinam bija tuvas ari Ata Kronvalda tautas un tevuzemes milestibas idejas. Liela ietekme Frica Brivzemnieka darbiba bijusi izcilajiem krievu kulturas darbiniekiem Mihailam Lomonosovam un Nikolajam Nekrasovam.
Additional Hints
(Decrypt)
[LV] ghinnx xehfgpryrrz
[ENG] pybfre gb pebfebnqf