-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
slepnis ir filminas kastite. iekša atrodas viesu gramata, zimulis un asinamais.
slepnis atrodas pie Jana Bicka (slavena Latvijas botanika varda nosauktais) ozola. Ozolam vardu deva Imants Ziedonis.
Janis Bickis dzimis 1877. gada 5. maija Talsu rajona Vandzene “Bekeru” majas. Pec Rigas pilsetas realskolas beigšanas, J. Bickis no 1899. - 1910. gadam stude Rigas Politehniska instituta Lauksaimniecibas nodala. Profesora F. Buholca vadiba studiju laika vinš veica petijumus par Baltijas neistas miltrasas senem. Pec instituta beigšanas, kad 1910. gada nodibinas Priekulu lauksaimniecibas vidusskola, divus gadus vinš ir skolas direktors, bet lidz pat muža beigam - tas skolotajs, tai pat laika stradajot ari citas vietas.
1913. gada J. Bickis Priekulos nodibina Baltijas Bio - entomologisko staciju, no kuras velak Riga izveidojas Latvijas Augu aizsardzibas instituts. J. Bickis bija stacijas vaditajs lidz 1922. gadam. 1919. gada vinu ieveleja par docentu Latvijas Universitates Lauksaimniecibas fakultates fitopatologijas un entomologijas katedra, kura vinš stradaja lidz 1926. gadam. 1923. gada LU Filologijas un filozofijas fakultate ieveleja J. Bicki par lektoru ievadam biologija.
J. Bickis bija personiba ar loti plašu interešu loku, kas aptvera ne tikai dabu, bet ari filozofiju, muziku, telniecibu, glezniecibu, sadzivi.
J. Bickis mirst 1933. gada 18. decembri nepilnu 56 gadu vecuma. Apglabats Priekulu kapos.
Viens no lielakajiem J. Bicka latviešu botanikiem un visiem dabas draugiem atstatajiem darbiem ir vina “Latvijas augu noteicejs”, kurš pieredzejis piecus izdevumus un vairakam paaudzem palidzejis iepazit Latvijas augu valsti.
J. Bicka “Latvijas augu noteiceja” 1. izdevuma (1920. gads) titullapa
“Latvijas augu noteiceja” 1. izdevums iznaca Cesis 1920. gada divas dalas. Pirmas dalas priekšvarda autors norada, ka “Ideja sastadit augu noteiceju latviešu valoda radas autoram jau gadus 16 atpakal. Toreiz tika domats noteiceja uznemt tikai visizplatitakos Baltijas augus, izmetot visus retakos. Beidzamos gados, it seviški tagad, kad nodibinajusies Latvijas patstaviga valsts, rodas nepieciešamiba ari pec “Latvijas augu noteiceja”. Bet pa šo laiku stipri bija izmainijušies autora uzskati par noteiceja saturu... Autors naca pie uzskata, ka noteicejam jabut cik iespejams pilnigam, tas ir vina jabut visiem Latvijas augiem, ari retiem un visretakiem”.
Autors sagatavojot noteiceju, izmanto visu vinam pieejamo literaturu, kura atrodamas zinas par Latvijas floru, ka ari, parvarot grutibas terminologija. Lai gan autors raksta, ka “Noteicejs domats priekš iesacejiem, seviški skolniekiem un tadel viss iekartojums vina ir dibinats uz vieglam acis kritošam iezimem”, to plaši izmantoja gan studenti, gan ari dabas draugi, iepazistot Latvijas augu valsti. Pirmaja augu noteiceja izdevuma bija ietverti tikai ziedaugi. “Latvijas augu noteiceja” tabulas bija mineti tikai augu latiniskie nosaukumi. Latviskos augu nosaukumus autors dod darba beigas un ne tikai kadu vienu - oficiali lietotu nosaukumu katrai augu sugai, bet, minot visus vinam zinamos tauta lietotos ši auga nosaukumus. Autors ari aicina visus noteiceja lietotajus zinot vinam par pamanitajam kludam, neskaidribam un trukumiem, lai tos, izdodot 2. izdevumu, varetu noverst.
“Latvijas augu noteiceja” otrais paplašinatais un parstradatais izdevums ar zimejumiem iznaca 1923. gada Cesis viena gramata. Darbs bija papildinats ar noteikšanas tabulam papardem, kosam un staipekniem. Darbu ievada “Iss augu organu parskats”, bet nosledz “Latviskie augu nosaukumi”.
3. izdevums iznaca 1926. gada. Šaja izdevuma, salidzinot to ar 2. izdevumu, nav nekadu kardinalu izmainu.
Additional Hints
(Decrypt)
ncfrqvrf ha onhqv bmbyh! :)