Slēpnis ir maza lock-lock kastīte, satur viesugrāmatu un zīmuli. Slēpnis izvietots pie Brāļu kapu memoriāla 1919. gadā 2. aprīlī pie "Zušu" mājām Latvijas Atbrīvošanas cīņas kritušo 4. Valmieras kājnieku pulka karavīru piemiņai .
Piemineklis atrodas vecās Alūksne-Apes šosejas malā pie pagrieziena uz Rezaku. Pirmais piemineklis bija uzcelts un atklāts 1937. gadā 12. septembrī pēc arhitekta Vernera Vitanda meta, kalts O. Damberkalna akmeņlauztuvē.
Par šo notikumu avīze "Gulbenes ziņas" 1937. gadā rakstīja sekojošo: “1919. gada apriļa mēneša pirmajās dienās Karvas pag. Zušu māju apkārtnē notika viena no asiņainākām un varonīgākām atbrīvošanas cīņām Malienas novadā. Pulciņš drošsirdīgu atbrīvotāju veda izmisuma, un tomēr varonības apgarotu, cīņu pret daudzkārt stiprāku pretinieku tā glābdami savus citus cīņu biedrus no sarkano uzbrucēju mežonībām – ziedodami savas dzīvības.
Tagad šie varonīgie cīnītāji atdusas Karvas brāļu kapos, un svētdien atklāja un iesvētīja sabiedrības kopēji celto pieminekli, kas paudis kritušo varoņslavu paaudžu paaudzēm. Lielās svinības sākās plkst. 14.30 pie Karvas tautas nama, kur Opekalna dr. mācītājs A. Dombrovskis teica visiem svētku viesiem īsu, bet kodolīgu svētrunu. Tad lielais svinību dalībnieku pulks, ar valsts un organizāciju karogiem, devās kopējā gājienā uz varoņu atdusas vietu Alūksnes — Apes ceļa malā pie Zušu mājām. Brāļu kapos svinības ievadīja bij. virsmežzinis Kalniņš, sniedzot pārskatu par pieminekļa celšanas gaitu un vajadzīgo līdzekļu savākšanu. Pieminekli atklāja kara ministrijas pārstāvis, Valkas kara apr. priekšnieks, plkv.-ltn. Sināts. Krīt jaunā pieminekļa pārklājs un daudzo svinību dalībnieku skatam parādās skaistais piemineklis ar uzrakstu: „Uz ežiņas galvu liku, Sargāj’ savu tēvu zemi.”
Varoņu nāvē krituši:
1. Kaprālis Jēkabs Sukse no Valkas
2. Kareivis Pēteris Leitlands — Naukšēnu pag.
3. Kareivis Ernests Puķītis — Rūjienas pag. ;
4. Kareivis Gustavs Ozols — Ķoņu pag.;
5. Kareivis Roberts Glāzners “
Padomju laikā 1975. gada rudenī piemineklis nojaukts, no tā bija palicis vien akmens pamats apm. 70x80 cm. liels, akurāt starp diviem stādītiem bērziem. Atjaunots un atklāts 1994. gada 11. jūnijā (akmeņkaļi Aivars Kerliņš, Austris Kerliņš un Auseklis Kerliņš), atklāšanas svinībās piedalījās arī toreiz vienīgais dzīvais LKOK Alberts Ameriks.
Šobrīd tur atrodas arī divi kapakmenīši kareivjiem, kuri miruši 1941. un 1952.gadā: kaprālim Pēterim Jansonam un kapteinim Jānim Golde. Par kaprāli ziņas nav izdevies sameklēt, bet par kapteini informācija vēsta ka viņš 1919. gada 2. aprīlī Vidzemē Melnupes rajonā lielinieku frontē, kad kaujas sākumā tika ievainoti rotas virsnieki, uzņēmās komandēšanu un lietpratīgi noturēja pozīcijas. Kad ienaidnieks aplenca rotas aizstāvētās Zušu mājas un uzbruka no visām pusēm, ar kauju izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstādams kaujaslaukā trofejas. 1950. gada 16. janvārī LPSR leM karaspēka kara tribunāls notiesāja uz 25 gadiem labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-la). Ieslodzīts nometnē Komi APSR Kožvinas rajonā, kur miris. Par godu viņa nopelniem kaujā pie "Zušu" mājām viņa kapakmenītis nolikts Karvas brāļu kapos.