Slēpnis ir PET preforma, satur viesugrāmatu un zīmuli. Slēpnis izvietots ģenerāļa Pētera Radziņa dzimtā vietā "Jaunvīndedzēs".
Pēteris Valdemārs Radziņš (1880. gada 2. maijs — 1930. gada 8. oktobris bija Krievijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis un komandieris no 1924. līdz 1928. gadam. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Vairāku vēstures un militāro grāmatu autors, kara zinību pasniedzējs. Dzimis Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs” lauksaimnieka ģimenē. Pirmās skolas gaitas Radziņš uzsāka Lugažu draudzes skolā. Pēc tam mācījās Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā.
1898. gadā kā brīvprātīgais Radziņš iestājās Krievijas impērijas armijas dienestā. Savas dienesta gaitas viņš uzsāka 112. Urālu kājnieku pulkā, kas tobrīd bija dislocēts Kauņā. 1899. gadā komandēts uz Viļņas junkurskolu, kuru viņš pabeidza 1901. gadā, iegūstot podporučika dienesta pakāpi. Dienestu turpināja 24. Simbirskas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Lomžas guberņā. No 1905. gada marta piedalījās Krievijas—Japānas karā Mandžūrijas armijas sastāvā kā 10. Sibīrijas Omskas strēlnieku pulka rotas komandieris. Ar šo pulku Radziņš piedalījās vairākās kaujās frontē. 1905. gada septembrī paaugstināts par poručiku.
Pirmo pasaules karu Radziņš sagaidīja kā 38. kājnieku divīzijas vecākais štāba adjutants. Kaujās piedalījās no 1914. gada augusta. 1914. gadā cīnījās pie Komarovas, Varšavas, Ravkas un Lodzas, bet 1915. gada sākumā pie Prasnišas un Mlavas. No aprīļa līdz maijam cīnījās pie Šauļiem un vēlāk Jelgavas apriņķī. 1915. gada 18. maijā tika iecelts par Novogeorgijevskas cietokšņa ģenerālštāba nodaļas priekšnieku. Piedalījās šī cietokšņa aizstāvēšanā līdz 5. augustam, kad lidmašīnā to atstāja, pārlidojot uz Belostoku. Augustā bija piekomandēts Rietumu frontes virspavēlnieka štābam, kur viņš bija sevišķo uzdevumu virsnieks. Oktobrī tika iecelts par 8. Sibīrijas strēlnieku divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītāju. Decembrī paaugstināts par apakšpulkvedi. 1916. gada februārī tika pārcelts uz 61. kājnieku divīzijas štābu, kur arī bija štāba priekšnieka vietas izpildītājs — šeit viņš dienēja līdz kara beigām. 1917. gada maijā paaugstināts par pulkvedi. Dienesta laikā Krievijas impērijas armijā Pēteris Radziņš tika apbalvots ar IV šķiras Sv. Jura ordeni, II un III šķiras Sv. Staņislava ordeņiem, II, III un IV šķiras Sv. Annas ordeņiem. Daži augstākie apbalvojumi netika piešķirti Oktobra revolūcijas dēļ. 1918. gada februārī Besarābijā Radziņš izformēja sev pakļautās vienības un devās uz Rumāniju.
1918. gada martā iestājās Ukrainas valsts hetmaņa Skoropadska armijā, kur bija Ģenerālštāba Organizācijas-apmācības daļas priekšnieks. Šeit viņš dienēja līdz hetmaņa krišanai 1918. gada decembrī. Tajā pašā mēnesī iestājās Ukrainas Tautas Republikas (Simona Petļuras) armijā, kur bija Ģenerālštāba priekšnieka palīgs. Šeit viņš dienēja līdz 1919. gada septembrim, kad armija tika sakauta. Pēc tam Radziņš devās uz Varšavu, kur oktobrī satika Zigfrīda Annas Meierovica vadīto Latvijas delegāciju. Sarunu rezultātā tajā pašā mēnesī atgriezās dzimtajā Latvijā.
No 1919. gada 27. oktobra Latvijas armijas dienestā pulkveža dienesta pakāpē. 1920. gada 5. februārī tika paaugstināts par ģenerāli. 13. augustā bija starp septiņiem augstākajiem virsniekiem, kuriem pirmajiem pasniedza Lāčplēša Kara ordeni. Viņš tika apbalvots pirmais ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni ar numuru 1. Reizē tika iecelts par Lāčplēša Kara ordeņa domes biedru.
1924. gada februārī tika iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1927. gadā apbalvots ar II šķiras Lāčplēša Kara ordeni un ievēlēts par Lāčplēša Kara ordeņa domes sekretāru. 1928. gadā pēc paša vēlēšanās atbrīvots no armijas komandiera pienākumiem un iecelts par Kara akadēmisko kursu priekšnieku. Dienesta laikā Latvijas armijā tika apbalvots, bez jau minētajiem diviem Lāčplēša Kara ordeņiem, arī ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, I šķiras, II pakāpes Igaunijas Brīvības krustu, III šķiras Francijas Goda Leģiona ordeni, Polijas "Virtuti Militari" ordeni, I šķiras Somijas Baltās rozes ordeni un I šķiras Zviedrijas Šķēpa ordeni.
1930. gada 8. oktobrī, 50 gadu vecumā, miris Rīgā, savā dzīvoklī. Zemes klēpī guldīts Rīgas Brāļu kapos.
Kopš 2018. gada 12. jūnija ģenerāļa Pētera Radziņa vārdā nosaukta Staiceles Sporta profesionālā vidusskola. 2017. gadā Lāčplēša dienā pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā tika atklāta Radziņam veltīta piemiņas plāksne.
(Materiāls no Wikipedijas, brīvas enciklopēdijas)
[EST]
Aare on PET toorik, sisaldab logiraamatut ja pliiatsit. Aare asub kindral Pēteris Radziņši sünnikodus "Jaunvīndedzes".
Pēteris Valdemārs Radziņš (2. mai 1880 - 8. oktoober 1930) oli Vene armee ohvitser, aastatel 1924–1928 Läti armee kindral ja ülem. Lāčplēsise sõjaväe ordeni kavaler ja ajaloo- ning sõjaväeraamatute autor. Jaunzīndedzes Lugavu vallas talupidajana sündinud Radziņš alustas kooliteed Lugažise kihelkonnakoolis, seejärel Valka linnakoolis ja Valka Nelsoni reaalkoolis.
1898. aastal astus vabatahtlikuna Vene impeeriumi armeesse ja alustas ajateenistust 112. Uurali jalaväerügemendis Kaunases. 1899 suunati ta Vilniuse Junkeri kooli, mille lõpetas 1901. aastal, saades esimese auastme. Teenistust jätkas ta 24. Simbirski jalaväerügemendis, mis asus Lomza kubermangus. Alates märtsist 1905 osalesid nad Mandžuuria armee koosseisus Venemaa-Jaapani sõjas 10. Siberi Omski laskurrügemendi ülemana. Selle rügemendiga osales ta rindel mitmetes lahingutes.
Radziņš teenis Esimeses maailmasõjas 38. jalaväediviisi vanemstaabi adjutandina, osaledes lahingutes alates augustist 1914. Ta sõdis Komarovi, Varssavi, Ravka ja Lodzi lähedal ning 1915. aasta alguses Prasniši ja Młava lähedal. Aprillist maini võitles ta Šiauliai lähedal ja hiljem Jelgava rajoonis. 18. mail 1915 määrati Novogeorgijevska kindluse kindralstaabi osakonna juhatajaks ja ta osales selle kaitsmisel. Augustis ta lähetati Läänerinde ülemjuhataja peakorterisse, kus ta oli eriteenistuses. Oktoobris määrati ta 8. Siberi laskurdiviisi staabi ülemaks, detsembris ülendati kolonelleitnandiks. 1916. aasta veebruaris viidi ta üle 61. jalaväediviisi peakorterisse, kus ta töötas staabiülemana sõja lõpuni. Mais 1917 ülendati ta koloneliks. Vene impeeriumi sõjaväes teenimise ajal autasustati Peter Radzinsit 4. klassi Püha Jüri ordeniga, II ja III klassi Stanislavi Püha II, III ja IV klassi ordeniga. Ühed kõrgeimad autasud jäid välja andmata oktoobrirevolutsiooni tõttu. 1918. aasta veebruaris saatis Radzini Bessaraabias oma üksused laiali ja läks Rumeeniasse.
Alates 27. oktoobrist 1919 oli ta Läti armee teenistuses koloneli auastmes. 5. veebruaril 1920 ülendati ta kindraliks. 13. augustil kuulus ta seitsme kõrgeima ohvitseri hulka, kellele esitati esimest korda Lāčplēsise autasu. Samal ajal määrati ta ka Lāčplēsise sõjakorraldusnõukogu liikmeks.
Veebruaris 1924 määrati ta Läti armee ülemaks. Aastal 1927 autasustati teda II klassi Lāčplēsise teeneteordeniga ja valiti Lāčplēsise sõjakorraldusnõukogu sekretäriks. 1928. aastal vabastati ta vabatahtlikult armeeülema kohustustest ja määrati sõjaväe akadeemiliste kursuste juhiks. Teenistuse ajal Läti armees autasustati teda lisaks eelpool mainitud kahele Lāčplēsise teeneteordenile ka I klassi Kolme Tähe ordeniga, Eesti Vabadusristi II klassi ordeniga, Prantsuse Auleegioni ordeni III klass, Virtuti sõjaväe ordenica, Soome valge ordeni, Roosi ordeni ja I klassi Rootsi Oda ordeniga.
Ta suri 8. oktoobril 1930 50-aastaselt Riias asuvas korteris. Ta on maetud Riiga.
Alates 12. juunist 2018 kannab Staicele spordikutsekool kindral Pēteris Radziņši nime. 2017. aastal avati Lāčplēsise päeval 11. novembril Riia lossi vallil Radziņšile pühendatud mälestustahvel.
(Vikipeedia, vaba materjal)
Suur tänu Pirrrile eestikeelse tõlke eest!
[ENG]
The cache is a PET preform, contains a guestbook and a pencil. The cache is located in the birthplace of General Pēteris Radziņš in "Jaunvīndedze".