LV - Ievads - šī ir 23 slēpņu sērija veltīta kurtiem. Tā sastāv no 19 slēpņu takas slēpņiem, diviem bonusiem un diviem papildus uzdevumiem. Ejot slēpņu taku neaizmirsti ievākt vērtības no pirmajām lapām - kopā astoņas, priekš bonusa. Visas 19 uzdevumu atbildes saglabā, jo tās būs nepieciešamas vienā no papildu uzdevumiem (Kurti)! Veiksmi!
Uzdevums – izlasi zemāk esošo tekstu un atrodi kurai kurtu šķirnei atbilst šis apraksts. Nosaukums latviski! Ja ir vairāki vārdi, raksti toskopā. Īsatis nosaukums tekstā nav pieminēts un izmanto nosaukumu, kurā visi vārdi ir latviski vārdi.
--------------------------------------------------
Tā ir veca suņu šķirne un tās pirmsākumi vairs nav noskaidrojami. Gadsimtu gaitā tie ir bijuši pazīstami kā īru, skotu kurti jeb vilku suņi vai Hailendas dīrhaundi. Nav zināms, vai tie tiešām piedalījās vilku medīšanā, bet ir liecības, ka jau kopš 16. gadsimta tie medīja briežus Hailendas augstienē (Highlands). Medībās parasti tika izmantots viens suns vai suņu pāris. Tas skaitījās ļoti vērtīgs suns, kas piederēja tikai augstmaņu kārtas pārstāvjiem. Saka, ka atdodot tādu suni varēja izpirkt savu dzīvību.
Šķirnes populācija stipri cieta, kad gandrīz lielākā daļa Skotijas klanu sistēmas sabruka pēc liktenīgās Jakobītu sacelšanās (angļu: Jacobite risings) 1746. gadā. 1769. gadā šie suņi bija tuvu izmiršanai. Tikai pateicoties Arčibalda un Dunkana Makneilu pūlēm 1820. gadā vaislas darbs atguva sākotnējo līmeni. Šķirne arī šķērsoja okeānu - Amerikas Kinoloģiskais klubs reģistrēja savu pirmo šķirnes suni vārdā Bonī Robins (Bonnie Robin) 1886. gadā. Pirmā pasaules kara laikā šķirne piedzīvoja kārtējo krīzi Eiropā.
Precīzi nevar noteikt, kad šie suņi tika ievesti Austrālijā. Savā 1894. gadā publicētajā grāmatā "___ un viņu īpašnieki" Džordžs raksta, ka 1856. gadā meklējis divus tīrasiņu šīs šķirnes suņus, ko nosūtīt uz Dienvidaustrāliju ķenguru medībām. Austrālijas nacionālajā galerijā glabājas 1835. gada glezna, uz kuras ir attēlots šis suns. Ir versijas, ka šī šķirne tika izmantota, lai izveidotu Austrālijas ķengursuni. 19. gadsimta beigās pazīstamākās audzētavas Austrālijā bija Strathdoon, Redford un Lennox. Strathdoon vienu laiku popularizēja šīs šķirnes un krievu kurta krustojumu, dēvējot tos par dingo iznīcinātājiem. Šos suņus arī tagad aktīvi izmanto ķenguru, lapsu, zaķu, trušu, mežacūku un dingo medīšanai.
Šo suņu siluets atgādina greihaundu ar garu vilnu. Tomēr viņa skelets ir masīvāks. Suņa svars ir ap 45,5 kg, kucēm ap 36,5 kg. Ķermeņa garums ir nedaudz lielāks par ķermeņa augstumu skaustā. Suņiem tas ir virs 76 cm, kucēm virs 71 cm. Krūškurvis dziļš, vēlams ne pārāk šaurs. Mugura ir taisna, krusti ieslīpi. Priekškājas ir platas un līdzenas, pakaļkājas spēcīgas, slaidas ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi. Aste ar bagātīgu apmatojumu ir gara, taisna vai mazliet izliekta galā tā sniedzas līdz zemei. Tā tiek turēta zemu un nav sagriezta gredzenā ne pacelta virs muguras. Apmatojums ir pinkains, rupjš uz muguras, uz astes un kājām, mīkstāks uz galvas, krūškurvja un vēdera. Uz purna tas veido nelielu bārdiņu. Viļņains apmatojums nopietni samazina suņa vērtību izstādē. Kakls ir spēcīgs un samērā garš. Sugas pārstāvjiem ir gara galva, platāka starp ausīm un pieres rajonā tā sašaurinās deguna virzienā. Degungals tikai melns. Žokļi ir spēcīgi ar pilnīgu šķērveida sakodienu. Acis izteiksmīgas, pēc standarta vēlamas tumšas. Ausis nelielas, krokotas, augstu novietotas, pieguļ pie galvas. Uzbudinājuma brīdī ausis saslienas uz skrimšļiem, vērstas uz sāniem. Krāsas ir tumši vai gaiši pelēka, zilganpelēka, pelēcīga un smilšu toņos. Balti lāsumi ir pieļaujami uz krūtīm. Ir iespējams melns svītrojums. Teorētiski šie suņi varētu būt ar sarkano, dzelteno, rudo krāsu vai to niansēm — 19. gadsimta skotu gleznās šādi suņi ir atrodami, bet to ģenētiskais potenciāls šķiet pazudis.
Šis suns ir līdzsvarots un draudzīgs dzīvnieks. Kā kurts viņš ir diezgan viegli apmācāms, bet nav piemērots paklausības sacensībām, jo viņam nepatīk atkārtoti izpildīt vienas un tās pašas komandas. Sadzīvē tas ir rāms suns, kas neliek sevi pamanīt. Pie noteikuma, ka viņam nodrošina ikdienas garas pastaigas svaigā gaisā bez saites, viņš var samierināties ar dzīvi iekštelpās. Vispiemērotākā aktivitāte tam ir kursings un "mehāniskā zaķa" ķeršana. Turpretim pastaigas tikai saitē ir neiedomājamas, tāpat kā dzīve vientulībā aiz dārza žoga. Ārā šis suns ir mednieks un, ja ierauga kaķi, zaķi vai citu iespējamu medījumu, būs gatavs dzīties pakaļ. Tāpēc pastaigām ir jāizvēlas drošs maršruts, ko nešķērso lielceļš. Tāpat paklausībai pie saites jābūt nevainojamai, jo noturēt šo suni, ja viņš raujas prom, var būt ļoti grūti. Tas nozīmē, ka apmācība jāuzsāk, kamēr viņš ir vēl mazs. Socializācija arī jāsāk, cik ātri vien var, lai suns pierastu pie pilsētas trokšņiem un visdažādākajām situācijām un būtu viegli kontrolējams ar balsi vien. Suņi labi satiek ar bērniem, tomēr, ņemot vērā viņa izmērus, kā spēļu biedrs vairāk derēs pusaudžiem. Tas nav sargsuns, viņš reti brīdinās saimnieku par svešinieku tuvošanos un nesargās māju, kaut arī daži indivīdi to veiksmīgi dara. Daži indivīdi arī nepieciešamības brīdī var aizstāvēt saimnieku, bet citi atkal neuzdrošināsies to darīt. Pareizi socializēts suns jaunībā mīl citu suņu kompāniju, vēlāk izturas pret tiem neitrāli. Viņam parasti patīk satikt citus kurtus.
ENG - Intro – this is 23 caches series dedicated to sighthounds. Series consists of 19 trail caches, two bonuses and two additional tasks. There is a number on some caches first page (8 caches) – write it down, you need it for bonus #1 cache. All 19 answers save – You need them for one of additional tasks (Kurti). Good luck!
Task – read text below and find out which dog breed it is. Breed name in Latvian. If there more than one word write alltogether. Please contact me (PM) to get the resource for Latvian translation.
--------------------------------------------------
This dog breed is best described as a large greyhound cloaked in a wiry coat. The breed has the typical greyhound family traits of long, slender legs, relatively narrow body, deep chest, tucked abdomen, arched loin and long tail. At first glance this dog could be confused with the Irish Wolfhound, but this dog is far more slender and refined, and these traits are especially evident in its long, elegant head. Although smaller than the Irish wolfhound, this dog is still a very large and, especially, tall dog. Male dogs average 30 to 32 inches in height and weigh 85 to 110 pounds (38 to 50 kilograms). The harsh coat is best described as crisp to the touch, about three or four inches at its longest. Not only is such a coat ideal for warding off damp, cold weather, but also it sheds dirt easily, and it does not shed itself. These dogs profuse eyebrows and beard add to the breed's regal expression.
Personality: These dogs love to lounge. They are laid back, even lazy. They watch the world go by with good-natured amusement as though it were a show arranged for their entertainment — that is, until something worth chasing happens by. Then the dog is transformed into a running hunter, coursing after his fleeing prey in single-minded pursuit, not to return until the chase is complete. Obedience lessons are apt to be met with a sense of humor and an "I'll get back to you on that" attitude. This attitude is not a dominance issue, but rather an inability on the dog's part to comprehend the point of it all. Give a dog a reason to perform, however, and he will be more than willing to please you, even if it is in a somewhat lackadaisical fashion. Like most sight hounds, these dogs are very sensitive, one-family dogs. They are friendly, but not gregarious, toward strangers. As a watchdog or protection dog, they are quite hopeless.
Living With: These dogs need room to stretch out, whether sleeping in a bed or running in a field. As with any exceptionally large dog, guardians need to consider the larger feed, medicine and boarding bills they entail. It is not fair to get a dog and expect him to squeeze into a miniature world. After all, this breed evolved living in castles and running amidst great expanses. The laid back nature of these dogs means that they are quite content to lounge about most of the day. However, their running heritage demands that they get a chance to push themselves hard once a day. But beware: their chasing heritage demands that you take extreme caution when exercising them, because they are apt to run after anything that moves. Like most sight hounds, they expect cars to stop when they run in front of them. These dogs enjoy cold weather, and often lie on hard, cold surfaces. This habit tends to produce calluses that do not heal easily. These dogs coat does not shed, but it needs weekly brushing or combing, and the dead hairs need to be pulled out by hand twice a year. The beard tends to drip water after drinking, and it should be washed frequently. Like all very large breeds, these dogs are not generally long-lived, averaging eight to 11 years.
History: These dogs exact origins have been lost to the mists of the Scottish Highlands. Greyhounds with rough coats were known from very early times, and by the Middle Ages these dogs were well established in Scotland. These coarse-haired coursers were unequaled when it came to catching stag in the harsh conditions of the Scottish Highlands, so much so that they were hoarded by the Highland chieftains. With the demise of the clan system, the breed's numbers fell, until they teetered near extinction by the mid-19th century. With the advent of dog shows and the special attention these exhibitions brought to aristocratic breeds, this breed dogs was pulled from the brink and has since enjoyed a modest popularity with people who appreciate the finest things in life. These dogs have always been more than just extraordinary hunters and elegant additions to the castle hearth; the breed is now proving that its greatest ability is as noble companion to everyday people.
You can validate your puzzle solution with certitude.