Berkavas muiža (Borkowitz)
Berkavas muiža atradās iepretīm Ikšķilei pašā Daugavas krastā. Kā minēts senos rakstos, 1589.gadā šajā vietā atradās neliela muižiņa, kuru izlēņoja Niklausam Borkovicam. Latviskojot viņa uzvārdu, tad arī radies muižas nosaukums Berkava. Laika gaitā muižas īpašnieki un nomnieki mainījās – Rotgers Nīderhofs, Kristofs Gartners fon Gartenbergs, Fleku ģimene, Heinrihs un Hermanis Bades. Inteliģentā un labi izglītotā Nīderhofa laikā te darbojusies zāģētava, jo apkārtnē bijuši brangi meži. Viņš tirgoja mastu kokus un citus kokmateriālus Holandei un Zviedrijai, strādniekiem maksāja labas algas un Berkava uzplaukst kā neliels rūpniecības centrs. Vēlāk gan viņš tiek izputināts, jo Rīgas rāte bija sajutusi spēcīgu konkurentu un, izmantojot viltu un kukuļus, gadiem ilgi tiesājās ar Nīderhofu, kamēr to 1677.gadā izputināja (joprojām Berkavā no Nīderhofa laikiem ir mājas “Zāģeri”). 1769.gadā Berkavas muiža kļūst par Rīgas pilsētas īpašumu. Otrreiz Berkava uzplaukst 18. un 19.gadsimta mijā. Tad arī tiek uzcelta skaista muižas ēka pie vecā Jaunjelgavas ceļa un Kausupītes tilta. 18.gadsimta beigās Berkavu, Ikšķili un Spriestiņus no Rīgas pilsētas nomāja Fītinghofa dzimta. Zeme šeit bija mālaina, tāpēc ilgus gadus te darbojās ķieģeļcepļi, krāsns podiņu un dakstiņu darītavas. Te bija arī kaļķu cepļi un dzirnavas, kur par dzirnavniekiem ilgus gadus darbojās Hāberlanda znoti Cīlerti. Bet tad nāca Pirmais pasaules karš un muižu pilnībā izpostīja.Tagad par muižas esamību liecina vecie koki un daži ķieģeļi, kas vientuļi skalojas Daugavas krastā.
http://manasvietas.blogspot.com/
Slēpnis ir PET sagatave, kas sākotnēji satur viesu grāmatu un rakstāmo.