Slēpnis ir tradicionāla Lock n lock kastīte.
Apkārt Babītes ezeram atradās 4 kapelas: Sv. Bērtuļa kapela (Bartolomeja kapela, atradās pie Ķīšiem) un Sv. Jāņa kapela (atradās Jāņragā iepretim Slokai), sv.Nikolaja kapela Piņķos un sv.Annas kapela Babītes ezera krastā. To pirmsākumi precīzi nav zināmi, taču iespējams šīs kapelas izveidoja un arī apkalpoja cisterciešu mūki no sv.Nikolaja klostera, kurš atradās Daugavgrīvā. Klosteri 1202.gadā dibināja bīskaps Alberts, tā rakstīts Indriķa hronikā. Tāpēc iespējams Piņķu baznīca nosaukta sv.Nikolaja - jūrasbraucēju patrona vārdā. Mūki nodarbojās ar lauksaimniecību un klosterim piederēja plašas zemes arī Daugavas šajā krastā - Bolderājā, Kleistos, Rītabuļļos, tātad pavisam blakus Babītes novadam. Tāpat zināms, ka par izcili labu priesteri Salas draudzē atzītais Zigfrīds bija cistercietis.
Ar 1226. gada 16. marta līgumu Babītes novada teritorija pieder Rīgas pilsētai un veido t.s. Patrimonālapgabalu, jeb Landfogtiju. 1658.g. Babītes draudze sadalījās divās daļās - Salas sv.Jāņa un Piņķu sv.Nikolaja draudzē.
Babītes ezera krastā 1660.gadā uzceļ sv.Annas baznīcu, kura pieder pie Piņķu sv.Nikolaja draudzes. Krievu aplenkuma laikā 1656.gadā tiek nopostīta Piņķu sv.Nikolaja baznīca, kuras vietā 1662.gadā uzceļ un 9.decembrī iesvēta jaunu baznīcu, no kuras joprojām saglabājies sv.Vakarēdiena biķeris.
Attēlos redzam J.K. Broces zīmēto Piņķu Sv. Nikolaja baznīcu, kura kara jukās no 1700. līdz 1710.g. palikusi neskarta. Baznīca restaurēta 1766.g.
Arhitekts Johans Daniels Felsko projektēja un par Rīgas Rātes līdzekļiem uzcēla tagadējo mūra Piņķu baznīcu, kura iesvētīta 1874. gada 16. jūnijā.
1916. gada 17. jūlija rītā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Pulkvedis Jukums Vācietis, bataljona komandieris, noturēja Piņķu sv.Nikolaja baznīcā savu slaveno dievkalpojumu. Dzejnieks Aleksandrs Čaks par Piņķu baznīcu grāmatā "Mūžības skartie" rakstījis balādi "Sprediķis Piņķu baznīcā", kas veltīta varonīgajiem strēlniekiem 1. Pasaules karā, 5. Zemgales pulkam un pulkvedim Jukumam Vācietim. Atmodas laikā pie baznīcas atklāts piemiņas akmens veltīts šim notikumam.
1919.gada 23.maijā pie Piņķiem tiek izcīnīta nozīmīga uzvara Rīgas atbrīvošanas kaujās.
Par godu šī notikuma 20 gadu atcerei
1939.gada 23.maijā pēc tālaika Valsts un ministru prezidenta Dr. K.Ulmaņa iniciatīvas draudze un baznīca iegūst
sv.Jāņa vārdu.
Pateicoties Bulduru dārzkopības tehnikuma direktoram M. Eihem Piņķu sv.Jāņa baznīca padomju okupācijas laikā netiek pārvērsta par graudu noliktavu vai traktoru remontdarbnīcu un paliek neskarta.
2004.gadā dievnams tiek pamatīgi remontēts, ievilkta gāzes apkure un veikti iekštelpu remonta darbi.
2006.gadā atjaunotas vēsturiskās W.Zauera ērģeles.
2012.gadā tiek restaurēta altārglezna.
2014.gadā tiek restaurētas ieejas durvis.
Baznīcā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi:
-Sv.Vakarēdiena biķeris, 1662.g.
- Lasāmpults no iepriekšējās baznīcas,
- Kristāmtrauks, 1874.g.
- Baznīcas 9 reģistru ērģeles 1890. gadā ir darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers (W.Sauer)