Slēpnis ir veltīts Lietuvas Neatkarības akta parakstītājiem, kuri mācījušies Liepājas Nikolaja ģimnāzijā dažādos laikos. Sekojot wherigo dotajām norādēm, pārvietosimies no bijušās Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēkas līdz Kūrmājas prospekta galam ar pieminekli jūrmalā bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem. Šajā laikā iepazīsim Liepājas pilsētas himnas atveidoto tēlu skulptūras, aplūkosim pieminekli, līdz beidzot nonāksim līdz jūrmalas smilšainajam krastam, kur saņemsim precīzas norādes uz paslēpto slēpni.
Cartridge
Latvijas lietuvieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, kuru lielākais īpatsvars ir Lejaskurzemē. Šobrīd Latvijā dzīvo ap 30 000 lietuviešu galvenokārt pierobežas pilsētās un apdzīvotās vietās.
Vēsturiski, Latvija ne reizi vien bijusi par patvērumu lietuviešu nācijas atbalstītājiem, inteliģencei un atgrieztiem trimdiniekiem.
19. gadsimtā, kad kā Latvija tā Lietuva bija Krievijas impērijas provinces ar atšķirīgiem ģeopolitiskiem attīstības virzieniem. Latvija attīstījās kā nozīmīgs rūpniecības centrs bet Lietuva kā pierobežas zeme ar attīstu lauksaimniecību, kur pat vietējā lietuviešu valoda tika aizliegta. Pirmā pasaules kara priekšvakarā Rīgā bija tāds pats iedzīvotāju skaits kā šodien Viļņā - vairāk nekā 500 000, attīstīta rūpniecība, nozīmīga osta un lielas daudzdzīvokļu ēkas. Rīga bija viena no piecām lielākajām Krievijas impērijas pilsētām, bet pēc citiem avotiem - trešā (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas). Tajā laikā visās Lietuvas pilsētās kopā dzīvoja mazāk iedzīvotāju nekā vienā Rīgā...
Tādējādi lietuviešiem, kuri nevēlējās samierināties un palikt vien lauksaimniecībā, bet strādāt rūpniecībā un iegūt izglītību - tad Latvija bija vispievilcīgākā un tuvākā teritorija savu ieceru īstenošanai.
Latvijas lietuviešu bija pat 100 000 (vairāk nekā šodien Anglijā). Ap 35 000 no viņiem strādāja Rīgā - faktiski Rīgā dzīvoja skaitliski vairāk Latvijas lietuviešu nekā jebkurā Lietuvas pilsētā(lielākajās Lietuvas pilsētās dzīvoja daudz poļu, ebreju un vācu tautības iedzīvotāju).
Daudzi Latvijas lietuvieši atgriezās Lietuvā pēc 1918.gada atmodas Latvijā un Lietuvā. Latvijas mācību iestādēs, jo īpaši Liepājas Nikolaja ģimnāzijā, tika izglītoti vairāki starpkaru lietuviešu elites aktīvisti, ministri vai prezidenti (pirmskara periodā Liepājā lietuvieši veidoja ~ 25% no pilsētas iedzīvotājiem, kopskaitā ap 17 500): A. Smetona, J. Tubelis, J. Biliūnas, J. Jablonskis un citi.
Bijušajā Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēkā (Krišjāņa Valdemāra 4) tagad atrodas Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultāte. Lai arī kādi vēji pūš, lai arī kāda bijusi izglītības iestādes nosaukumu maiņa, tautā allaž lietots tās alternatīvais nosaukums – Liepājas tehnikums.
2018. gada 28. maijā uz bijušās Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēkas sienas atklāja piemiņas plāksni trim 16. februāra Lietuvas Neatkarības akta parakstītājiem - Staņislovam Narutavičam, Jonasam Smilgevičam un Aleksandram Stulginskim. Liepājas Nikolaja ģimnāziju 1882.gadā absolvēja S.Narutavičius, 1893.gadā - J.Smilgevicius, bet 1904. gadā absolvēja ģimnāzijas 5. klasi Lietuvas 2.prezidents(1922. – 1926.) A. Stulginskis.
Latvijoje lietuvių yra 30 000. Lietuvos pasienyje driekiasi ištisi lietuviški kaimai bei miesteliai. O praeityje Latvija ne kartą tapo prieglobsčiu lietuvybės puoselėtojams, intelgentijai bei grįžusiems tremtiniams. Lietuviai sudaro 1,5% Latvijos gyventojų ir tai - didžiausias procentas tarp visų užsienio šalių. XIX a., kuomet ir Lietuvą, ir Latviją valdė carinė Rusija, jokių muitinių tarp šalių nebuvo. Carinė politika buvo tokia: Latvija vystyta kaip svarbus pramonės centras, o Lietuva buvo žemės ūkiui pašvęstas pasienio kraštas, kur net vietinė lietuvių kalba uždrausta. Pirmojo pasaulinio karo išvakarėse Rygoje buvo panašiai gyventojų, kaip šiandien Vilniuje - per 500 000, gausu fabrikų, svarbus uostas, dideli daugiabučiai. Ryga buvo vienas iš penkių didžiausių Rusijos Imperijos miestų, pagal kitus šaltinius - trečias (po Maskvos ir Petrapilio). Visuose Lietuvos miestuose ir miesteliuose kartu paėmus tada žmonių gyveno mažiau nei vienoje Rygoje... Tad lietuviams, nenorintiems būti valstiečiais, lengviausiai pasiekiama išeitis buvo Latvija, kur 1914 m. buvo net 100 000 lietuvių (daugiau nei šiandien Anglijoje). Net 35 000 jų triūsė Rygoje - tiesą pasakius Rygoje tada gyveno daugiau lietuvių (skaičiumi) nei bet kuriame Lietuvos mieste (Didžiosios Lietuvos miestuose dar buvo gausios lenkų, žydų, o Mažojoje Lietuvoje - vokiečių bendruomenės). Lietuvai ir Latvijai 1918 m. atgimus daug Latvijos lietuvių grįžo. Ne vienas tarpukario Lietuvos elito veikėjas, ministras ar prezidentas buvo išsilavinęs Latvijoje, ypač Liepojos gimnazijoje (prieškariu Liepojoje lietuviai sudarė ~25% gyventojų, iš viso 17 500): A. Smetona, A. Stulginskis, J. Tūbelis, J. Biliūnas ir kiti; ten mokytojavo J. Jablonskis. Buvusiame gimnazijos pastate (Krišjāņa Valdemāra 4) dabar yra Liepojos universitetas.