Sākotnējais pieņēmums un apraksts bija kļūdains, bet slēpņotājs udajs_16 “atvēra acis”. Tagad apraksta autors faktiski ir udajs_16 :). Paldies viņam!
Slūžas ir daļa no infrastruktūras, kas paredzēta baļķu pludināšanai un tika izbūvēta pirms dzelzceļa. Ūdens kā transporta veids senatnē tika plaši pielietots. Neilgi pēc tam izbūvēja dzelzceļu un pa to kokus vest bija izdevīgāk.
Kā arī citāts:
Kādu kilometru no ezera austrumu krasta - Biržupes grāvis jeb bēdīgi slavenais Elkšņu – Biržu kanāls, kas stiepjas cauri visam meža masīvam uz ziemeļiem. Kāpēc kanālu sauc par bēdīgi slavenu?
Nostāstus 1930. g. pierakstījis Elkšņu virsmežzinis Edvards Silnieks: „Vēl cara laikā kāda „gaiša galva” izstrādājusi projektu par meža vērtības celšanu Elkšņu – Biržu kroņa meža novadiem, paredzot būvēt lielu pludināšanas kanālu, kas savienotos ar Susējas upi pie Biržiem, un tādā veidā atvērtos pludināšanas ceļš līdz pat Daugavai. Projekts atzīts par lietderīgu, un rakšanas darbi sākušies. Sabraukuši krievu grāvrači. Galvenā nometne atradusies Rocāres mežsarga mājās, un mežsargs pats uzņēmies arī pārtikas apgādi: cepis maizi, barojis cūkas, žāvējis gaļu un visā operācijā esot tīri labi nopelnījis. Darbi ieilguši vairākus gadus, bet 1914. gadā kanāls ar savu kombinēto slūžu sistēmu bijis gatavs. Jau ziemā nocirsti un kanāla malā pievesti skuju koku baļķi pirmajam pludināšanas mēģinājumam. No Pēterburgas atbraukusi darba pieņemšanas komisija, un uzņēmējs attiecīgi sagatavojies augsto kungu sagaidīšanai. Viss noritējis kā plānots. Slūžas pie Baltezera Nomavas purvā atvērtas, ūdens straume plūdusi brīvi un kanālā ieveltos baļķus aiznesusi līdz Susējas upei pie Biržu mācītāja muižas, kur augstā komisija gaidījusi. Mēģinājuma pludinājums izdevies labi, darbi pieņemti, un tad sākusies svinīgāka sēde pie dzīru galdiem. Tikai tāds sīkums piemirsts, un proti: pēc koku pludināšanas aizvērt slūžas. Kad „sīkie gariņi” attapušies, Baltezera ūdens jau aiztecējis. Slūžas gan aizvērtas, bet ūdens līmenis ezerā vairs nav cēlies.” Kas noticis ar projekta autoru, nav zināms, jo tanī pašā gadā sākās Pirmais pasaules karš. Pa mūsu mežiem izstiepās frontes līnija. Kokmateriāli bija vajadzīgi kara būvēm, pēc vāciešu pavēles tika uzbūvēts šaursliežu dzelzceļš. Pēc kara, Latvijas valstij pārņemot kroņa mežus, inventārā bija palicis tikai vārds Elkšņu - Biržu kanāls.
Avots: https://dom-acc.lndb.lv/data/obj/file/302033