[LV] Slēpņa konteiners ir aizskrūvējams plastmasas trauciņš, kurā atrodas viesu grāmata un zīmulis. Slēpnis atrodas vecā pagasta ceļa malā. Pats ceļš lielāko gada daļu ir draudzīgs gājējiem un riteņbraucējiem. Autobraucējiem iesaku nekrist kārdinājumā un tomēr atstāt savu spēkratu kādā no norādītajām stāvvietām - dažuviet ceļš var būt viltīgs un sagādāt nepatīkamus pārsteigumus.
[EN] This cache has a screwable plastic container with logbook and pencil inside. The cache is on the edge of the old parish road. The road itself is friendly to pedestrians and cyclists in most weather conditions. I advise motorists not to be tempted and still leave their vehicles in one of the designated parking areas - in some places the road can be cunning and cause unpleasant surprises.
[LV] Vecais pagasta ceļš
Vislabākais vecā pagasta ceļa apraksts atrodams Andreja Upīša romānā "Zaļā zeme". Te būs neliels citāts, kurā aprakstīts tieši mūs interesējošais ceļa posms no pirmā līdz otrajam tiltam, kurā "Brīviņu" saimnieks Jorģis Vanags ratos, kuros iejūgta ķēve Maša, mēro ceļu no kroga līdz mājām.
Pārbrauca pirmajam Dīvajas tiltam. Upe, no kuras pagasts dabūjis savu nosaukumu, no šejienes pameta spēju līkumu pret Jaunzemju kalnu, kur viņai pievienojās Brasla no pagasta otras puses. Līdz pat stacijai trīs verstes pamazām kāpdams, lielceļš līkumoja pa vītoliem, elkšņiem un krūmiem pieaugušo Dīvajas gravu, kas pati locījās ap kalniem ar liekņu spraugām un čūlājošiem avoksnājiem. Rikšiem te parasti brauca tikai Klidziņas vieglie ormaņi, Brīviņu Maša zināja savas tiesības, lai gan arī viņas lēnie soļi bij lieli un gaitīgi. Pat spēcīgs vējš tikai mazliet noskārās Dīvajas gravā. Šodien saule karsēja spīvi un aizdomīgi. Šaurajā spraugā starp Mietānu kalnu un katla dibenam līdzīgo Kumeļkalnu taisni cepināja.
...
Upe šalca tepat lejā, soju piecpadsmit no ceļa, bet saskatāma nebij. Krūmu saaudze zem prāvajiem, izstīdzējušiem baltelkšņiem zāles un apīņu piestīgota tik biezi, ka aitas tur varbūt izlīstu cauri, bet govs pat nemēģināja. Spēcīgi, gandrīz slāpējoši smaršoja svaigas, sveķainas lapas, ievziedu vītums, pavasara mikluma piesūcinātā zeme un darva no Klidziņas ormaņu assgaliem.
Vecā ceļa posms labi saskatāms vietnē dodies.lv publicētajās Latvijas Armijas 1920. - 1940. gadu kartēs un 1900. gada kartē "Karte des westlichen Russlands". Kā man tika stāstīts, Otrā Pasaules kara laikā vācieši ceļu noasfaltēja, Katrā ziņā uz ceļa klātnes vēl var pamanīt pa kādam asfaltētam laukumiņam. Iespējams, ar šo pašu laiku var datēt arī pussabrukošo betona caurteku netālu no Dīvajas pirmā tilta. Pēc Otrā pasaules kara šo ceļa posmu iztaisnoja un tas pamazām aizauga ar krūmiem. Pirms pāris gadiem, pateicoties vietējo slēpošanas entuziastu iniciatīvai un pašvaldības atbalstam, ceļa posmu sāka attīrīt. Tagad te ir izveidojies patīkams pastaigu maršruts.
[EN] Old parish road
The best description of the old parish road at the begining of 20th century can be found in Andrejs Upītis' novel "Green Land".
This old road section is well visible in the maps of the Latvian Army of 1920-1940 published on dodies.lv and in the map "Karte des westlichen Russlands" of 1900 on the same site. As I was told, during the Second World War the Germans asphalted the road. In any case, there are still asphalt patches on the road. It is also possible to date the semi-collapsing concrete culvert near the Divaja's first bridge at the same time. After World War II, this section of the road was straightened and gradually overgrown with shrubs. A few years ago, thanks to the initiative of local cross-country skiing enthusiasts and the support of the municipality, the road section was being cleaned. Now you have a pleasant walking route.