|
LAT
Lai atrastu slēpni, uz norādītajās koordinātēs esošās ēkas sienas sameklē plāksni ar uzrakstu. Saskaiti, cik reizes uzrakstā izmantots katrs burts. Slēpņa koordinātes aprēķini, formulā aizvietojot burtu ar tā lietojumu skaitu. (Piemēram, ja A izmantots 8 reizes, bet Z vienreiz, tad A+Z=9) .
Koordinātes aprēķini pēc šādas formulas:
N56 A*B I*E . A+I J*K L*Z
E024 M*Z P+I . L*E R*K A-L
Slēpņa gala koordināšu risinājumu vari pārbaudīt GeoChecker.com.
|
ENG
To find the cache look for a plaque on the building at the given coordinates. Count how many times each letter is used. To calculate the coordinates of the cache replace the letter with the number of its uses. (For example, if A is used 8 times and Z once, then A+Z=9)
Final coordinates can be calculated as follows:
N56 A*B I*E . A+I J*K L*Z
E024 M*Z P+I . L*E R*K A-L
You can check the calculated coordinates on GeoChecker.com.
|
Vidzemes bruņniecības nams
Vidzemes muižniecības korporācija veidojās vairāk nekā simt gadu, kad 1747. gadā bruņniecības solu pasludināja par slēgtu. Pēc tam nākamos pārstāvjus bruņniecībā varēja uzņemt tikai ar Vidzemes muižniecības landtāga lēmumiem. Vidzemes bruņniecības solā ietilpa 172 dzimtas, no tām tikai 52 matrikulēto dzimtu muižnieki varēja lepoties ar savām Livonijas laiku bruņniecības saknēm.
18. gs. Vidzemē pieauga muižniecības kārtas pārstāvniecības iestādes – landtāga nozīme. Neraugoties uz vairākām likumdošanas pārmaiņām, Vidzemes muižniecība līdz pat Pirmajam pasaules karam ieņēma noteicošo lomu novadu dzīvē, īpaši laukos.
Vidzemes bruņniecību likvidēja ar Latvijas Republikas 1920. gada Likumu par muižnieku korporāciju slēgšanu, kas atcēla tās locekļu privātās un publiskās tiesības un priekšrocības, bet korporācijai piederošo vai uzticēto mantu pārņēma tiesas aizsardzībā uz vispārējā likuma pamata.
Vidzemes bruņniecība savu namu, kur noturēt landtāgus, ieguva 1755. gadā.
Vidzmes bruņniecības nams pirms 1865. gada. Attēka avots: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/11914/
Ar laiku vecais Bruņniecības nams kļuva par mazu un nespēja uzņemt visus landtāga sēžu dalībniekus. Trūka vietas arī arvien pieaugošajiem bruņniecības arhīva un bibliotēkas krājumiem. 1862. gada februārī Vidzemes landtāgs nolēma būvēt jaunu namu, kurā paredzēja ietvert daļu no vecās Bruņniecības ēkas. Jauno ēku cēla 1863.–1867. gadā pēc Vidzemes guberņas valdes arhitekta Johana Frīdriha Baumaņa un Roberta Pflūga projekta. Nams tika ievērojami paplašināts un pārbūvēts, lai tajā varētu notikt ne tikai landtāga sēdes, bet arī izvietoties muižniecības amatpersonas un institūcijas.
Vidzemes bruņniecības nams 19. gadsimta nogalē. Attēla avots: https://zudusilatvija.lv/objects/object/28521/
No 1900. līdz 1903. gadam namu atkal ievērojami paplašināja ar piebūvi Jēkaba ielas pusē pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (1849–1919) projekta. Jaunajā namā līdzās senajam bruņniecības arhīvam un bibliotēkai laika gaitā izveidojās vērtīga lietišķās mākslas priekšmetu, gleznu un grafiku kolekcija. Te atradās Sevras un Meisenes porcelāna izstrādājumi, Delftas fajansa trauki un bronzas pulksteņi.
1919. gada janvārī – maijā šajā namā uzturējās lielinieku valdība Pētera Stučkas vadībā. 1920. gada vasarā bruņniecības nams pārgāja Latvijas Republikas īpašumā un līdz 1934. gadam kalpoja kā Saeimas (sākotnēji Satversmes Sapulces) nams. Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā ēkā iekārtoja Latvijas Valsts prezidenta administratīvos dienestus.
1940. gadā, padomju okupācijas laikā, namu nodeva LPSR Augstākās padomes rīcībā. Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās vācu policijas un SS organizācijas augstākā pārvalde Austrumu zemēs. Šajā laikā tika iznīcināti reprezentācijas telpu interjeri, uz Vāciju aizveda lielāko daļu grāmatu, lietišķās mākslas un gleznu kolekciju, kas bija saglabājusies gan no Vidzemes bruņniecības, gan no pirmās Latvijas Republikas laikiem. Daļa mākslas vērtību zuda pēckara periodā, kad ēkā atkal atradās LPSR Augstākā padome. 1990. gada 4. maijā šajā namā pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu, bet 1993. gadā darbu sāka 5. Saeima.
Šis ir viens no 14 slēpņiem sērijā „Neredzamā bibliotēka”. LNB simtgades izstāde "Neredzamā bibliotēka" (31.08.2019-1.03.2020) iepazīstina ar sabiedriskām vai muižu/privātbibliotēkām, kuras saglabājušās daļēji un to atsevišķi eksemplāri kļuvuši par LNB krājuma sākotni.
Visu „Neredzamās bibliotēkas” sērijas slēpņu saraksts
NB: Aleksandrīne fon Mēdema GC8CJPP
NB: Barona brālēni GC8CQV7
NB: Harmonijas nams GC8CV1C
NB: Iecavas muižas bibliotēka GC8CQRX
NB: Izglābts atņemot GC8CQZJ
NB: Jardin Senimental GC8CQXJ
NB: Kurzemes bruņniecības nams GC8CQWC
NB: Pelču pils GC8CQTN
NB: Putnu karaļa mantojums GC8CQXX
NB: Rīgas licejs GC8CQYY
NB: Rīgas vēstures un senatnes pētītāji GC8CQZX
NB: Sapnis par universitāti GC8CV0Y
NB: Stendāla spalvas pieskāriens GC8CQYD
NB: Vidzemes bruņniecības nams GC8CR0C