Vietā, kur Siguldas – Mālpils ceļš pagriežas uz Jūdažu pusi, 1974.gada 6.septembrī savu dzīvi aizsāka „Purva velns”, ko izveidoja kā piemiņas zīmi par godu tajā laikā izdarītam lielam, grūtam un nozīmīgam darbam – zemju nosusināšanai jeb meliorācijai.
No veca, vismaz 350 gadus veca ozola ar cauru vidu, ko atrada Mālpils pusē, to pacietīgi veidoja tēlnieks V.Rapiķis un viņa palīgi R.Rībens un J.Krūmiņš.
Ilgu laiku „ Purva velns” bija apbrīnas cienīgs objekts un Siguldas pagasta simbols, ko brauca skatīties tūristi, kā arī uz brīdi piestāja nejauši garāmbraucēji. Tomēr visbiežākie ciemiņi bija jaunlaulātie, kuri tā pakājē deva solījumu dzīves tālākajā ceļā neņemt līdzi skopumu, skaudību, neuzticību, greizsirdību, atstājot to kā „mantojumu” „Purva velnam”. Par zīmi, par ķīlu šai norunai jaunlaulātie „Purva velna” vainagā meta monētas.
Ik pa laikam gadījās arī tādi viesi, pēc kuru apmeklējuma „Purva velnam” izsita stikla acis, izvandīja akmens kaudzi tā pakājē vai nolauza ragu. Pagājušā gadsimta 90.gados krāsainā metāla tīkotāji „ Purva velnam” nozaga kroni un piemiņas plāksni ar tekstu. Tā pamazām „Purva velns” novecoja, līdz 1996.gada jūlijā uguns liesmas to iznīcināja.
Šobrīd saglabājies tikai piemiņas akmens, aiz kā paveras plašs skats uz lauku, kas liek aizdomāties par kādreiz paveikto nozīmīgo darbu.
Izmantotie avoti: https://www.historia.lv/galerija/siguldas-purva-velns