Slēpņa koordinātas aizvedīs jūs uz ēku Brīvības gatvē pie Gaisa tilta, kas plašāk pazīstama kā bijusī galvenā rūpnīcas VEF ēka. ŠĪ eklektikas stila ēka ir celta 1899. gadā toreizējā Pleskavas ceļa malā, kur atradās Krievu elektriskā biedrība „Union”, pirms tam - „Krievu – Baltijas elektrotehnisko rūpnīca”. 1904. gadā šis uzņēmums nonāca vācu koncerna „AEG” īpašumā un pēc gada kļuva par tā filiāles Krievu sabiedrības „Vispārējā elektrības kompānija” daļu. „Union” ražoja elektromašīnas, iekārtas elektriskajiem tramvajiem, elektriskos skaitītājus, elektroaparatūru kara kuģiem, citus elektroizstrādājumus; šeit izgatavota arī Rīgas Politehnikuma (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) elektrotehniskās laboratorijas aparatūra. Līdz Pirmajam pasaules karam uzņēmuma īpašnieki uzbūvēja vēl četrus ražošanas korpusus, bet galvenā korpusa fasādes nišā starp divām kolonām novietoja Augusta Folca darināto Zeva skulptūru, kas nesen atjaunota. Zevs tika atveidots ar zibeņbultām rokās, pie viņa kājām tika novietots ērglis kā debesu spēka un uguns mitoloģiskais simbols.
Pirmajā pasaules kara laikā uzņēmuma iekārtas un aptuveni 3000 darbiniekus kopā ar ģimenēm evakuēja uz Harkivu. „Union” pēctecis ir Harkivas elektromehāniskā rūpnīca Ukrainā, kas darbojas vēl šodien.
1928. gadā bijušās "Union" telpās ievācās 1919. gadā dibinātās Latvijas Republikas Pasta un Telegrāfa pārvaldes remonta darbnīcas. Gadu vēlāk darbnīcas sāka dēvēt par Valsts elektrotehnisko rūpnīcu „Pērkons”, bet vēl pēc trim gadiem uz ēkas frontona jau parādījās uzraksts „VEF” (Valsts Elektrotehniskā Fabrika). Starpkaru gados VEF ražoja ne tikai elektrotehniku, bet arī minifotoaparātus "Minox", pazīstama kā spiegu fotoaparāts, un pat dažus lidmašīnu prototipus. Fabrikas produkcija tika eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Angliju, Šveici un Skandināvijas valstīm.
Vācu okupācijas laikos rūpnīca tika dēvēta par „AEG Ostlandwerk”. Otrā pasaules kara beigās uz Vāciju tika izvests liels daudzums rūpnīcas tehnoloģisko iekārtu un tehniskās dokumentācijas.
Padomju laikā VEF kļuva par vienu no lielākajiem radiouztvērēju (piemēram, VEF Spīdola 60.gados bija pirmais masveidā ražotais pārnēsājamais radiouztvērējs ar īsviļņu diapazonu PSRS) un telefonu centrāļu (vēlāk automātisko telefonsakaru staciju) ražotājiem PSRS. Arī slēpņa autoram kādreiz mājās bija VEF radiouztvērējs un vēlāk arī stereomagnetola; par otrās kvalitāti gan neko labu teikt nevaru. 1980. gada Maskavas Olimpiādei VEF izgatavoja visas elektroniskās iekārtas tiesnešiem un informācijas nodrošināšanai.
Pēc PSRS ekonomikas sabrukuma VEF vairs nespēja konkurēt ar kvalitatīvākajām un lētakajām importa precēm. Lai gan uzņēmums centās turēties līdzi laikam - piedalījās pirmā peidžeru tīkla Rīgā "Info" izveidē, nodibināja “VEF banku”, iesaistījās uzņēmumā "Latvijas Mobilais Telefons" - ilglaicīgus panākumus tas neguva, un apmēram 10 gadu laikā bankrotēja. Uz bijušā flagmaņa bāzes darbojas vairākas nelielas elektronikas un sakaru aparatūras firmas, kā „VEF Radiotehnika RRR”, "VEF un Ko" u.c.
Lai gan VEF pārtrauca darbību pirms apmēram 20 gadiem, bijusī rūpnīcas apkārtne piesaistījusi vairākus tehnoloģiju un IT uzņēmumus - netālu atrodas LMT galvenā ēka, bet pēdējo dažu gadu laikā te apmeties Latvijas IT iekārtu ražotājs "MikroTIK" un starptautiskā programmēšanas uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle.
Sīkāk var lasīt šeit:
http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/
https://www.vefkp.lv/lv/muzejs/par_muzeju/
http://www.archiv.org.lv/vef/
https://vef.mikrotik.com/vesture/
The cache coordinates point to a building on Brīvības Gatve not far from the Gaisa Bridge, which is know as the former main building of the VEF factory. This eclectic style building was built in 1899 near Pleskava highway, and housed the "Russian electric society "Union"", formerly "Baltic Electrotechnical factory". In 1904 this company was sold to German concern "AEG" (German for "General electricity company") and integrated in it's subsidiary "Russian society "General electricity company"". The factory produced electric machinery, parts for electric streetcars (trams), electric meters, electric devices for warships and even equipment for the electrotechnical laboratory of Riga Polytechnic (now Riga Technical University). Before the World War I another four manufacturing buildings were erected, but a niche of the main building was decorated with a sculpture of Zeus by August Voltz (restored recently). The Greek god holds lighting arrows in his hands and an eagle - a symbol of heavenly force and fire - sits by his feet.
During the WWI the equipment and some 3000 workers with their families were moved to Kharkiv in modern Ukraine. Later the still existing Kharkiv Electromechanical Plant was created on its remains.
In 1928 the former buildings of "Union" started housing the repair shop of the Postal and Telegraph Administration of the Republic of Latvia. An year later the shops were renamed State Electrotechnical Plant "Pērkons" ("Thunder"), and in another three years - State Electrotechnical Factory (Valsts Elektrotehniskā Fabrika - VEF). In the interwar years VEF produced
electromechanical wares, miniature camera "Minox", later know as the spy camera, and even some aeroplane prototypes. VEF exported its products to Baltic and Scandinavian states, the United Kingdom and Switzerland.
During the German occupation the factory was renamed „AEG Ostlandwerk”. At the end of the war a large part of the equipment and technical documentation was moved to Germany.
During the Soviet occupation VEF became one of the leading manufacturers of radio receivers (eg, the "VEF Spīdola" was the first mass-produced portable receiver with the short wave band in the USSR) and manual and later automatic telephone exchanges in the USSR. The owner of the cache also used to have a VEF radio receiver and a stereo radio and cassette player, although nothing flattering can be said about the quality of the latter. VEF made all the electronic and communication equipment for the judges of the 1980 Olympic Games in Moscow.
After the collapse of the Soviet Union VEF could not compete with the better and cheaper imports. Although it tried to keep up with the times and participated in the creation of the first pager network in Riga, called "Info", established its own bank and invested in the first Latvian mobile operator LMT - it was not successful, and filed for bankruptcy at the end of the previous century. A couple of small electronic and communications equipment companies, created on the remains of the former giant, still exist.
Although VEF disbanded more than 20 years ago, this area still attracts some hi-tech and IT companies - the main office of the LMT is situated nearby, and in the recent years Latvian IT hardware maker "MikroTIK" and the Latvian branch of the international software company "Accenture" have moved in the former VEF buildings.
Lai pielogotu slēpni, lūdzu pievienojiet loga ierakstam pašiņu ar ēkas fasādi fonā. Var fotografēties no ielas otras puses. Lai saglabātu anonimitāti, seja var būt redzama daļēji vai neredzama. //
To log this cache, please attach a selfie with the building on the background. You may take the picture from the other side of the street. If you wish, you may exclude your face partially or completely.
Virtual Rewards 2.0 - 2019/2020
This Virtual Cache is part of a limited release of Virtuals created between June 4, 2019 and June 4, 2020. Only 4,000 cache owners were given the opportunity to hide a Virtual Cache. Learn more about Virtual Rewards 2.0 on the Geocaching Blog.