„Mālpils akmens?” Latvijas dižakmeņu pētnieki neizpratnē nogroza galvu.
„Mālpils akmens?” novīpsnā Rīgas apriņķa piemiņas vietu zinātāji.
Mālpils akmens nav dižakmeņu sarakstā, tas nav arī piemiņas nesējs. Pie tā nav nekādu plākšņu vai uzrakstu. Domāju, izņemot mālpiliešus, par šo akmeni gandrīz neviens cits nav dzirdējis. Mālpils akmenim patiesībā nemaz nav nosaukuma. Šādi es to nosaucu tikai tāpēc, lai slēpņa virsraksts nebūtu tikai „akmens”.
Un tomēr, šis ir Mālpils Centrālais Akmens. Rīgas lielkungiem galvenā tikšanās vieta ir Laimas pulkstenis; Mālpilī nav ne Laimas, ne pulksteņa, bet ir Akmens. Kad vien notiek pagasta organizētie braucieni uz teātri, bibliotēkas vai klases ekskursijas u.tml., vienmēr visiem ir skaidrs, ka „Izbraucam no akmens!”, „Pulcēšanās centrā pie akmens.”, „Astoņos no akmens, kavēt nedrīkst!”
Pensionāriem soliņi pie akmens ir laba vieta, kur uzsist klaču un novērot, kur kurais dodas savās ikdienas gaitās. Jaunieši, bezkaunīgi spītējot tam, ka tikai 50m attālumā atrodas pašvaldības policijas mītne, vakarā uz šiem soliņiem iedzer pa kādam alēnam vai kokčikam.
Ne tikai mutvārdos un domās akmens tiek atzīmēts. Piemēram, Mālpils novada domes sēdē 14.10.2009. tika pieņemts oficiāls lēmums: „Noteikt taksometru stāvvietu Nākotnes ielā 1, Mālpilī, Mālpils novadā (stāvlaukumā pie akmens).”
Skolēnu autobusu sarakstā parādās: „7:10 Mālpils centrs (pie akmens).”
Taču tas, ko nezin vai neatceras arī liela daļa pašu mālpiliešu - kāpēc akmens te ir un kā tas kļuva par Mālpils Laimas pulksteni. Akmeni šeit neatstāja ledājs, nē, tas šeit nonāca krietni nesenākā pagātnē.
Kā stāsta Aina, kura no 1979. gada Mālpils sovhoztehnikuma paraugciematā strādāja par ainavu arhitekti, gan šis, gan pārējie tuvumā redzamie akmeņi uz šejieni viņas uzdevumā tika atvesti un nolikti 1985. gadā. Aptuveni 2,5km attālumā, ceļa posma, kas savieno šī laika P3 un V59 autoceļus, malā bija liela laukakmeņu kaudze. Tika izvēlēti akmeņi, kas izturēja ainavu arhitektes vērtējumu.
„Bija tāds Viktors, kas strādāja uz autokrāna, un viņš bija ļoti pacietīgs, un atveda un nolika akmeņus tā, kā es gribēju,” atceras Aina.
Lai arī ne šāds-tāds, bet Atlasi Izturējis Akmens, tā uzdevums sākotnēji bija pagalam praktisks - nepieļaut transporta kustību no Nākotnes ielas Parka ielas virzienā. Redz, tajos laikos galvenā iela nemeta loku pa kreisi, bet gan stiepās taisni cauri pašam centram, pāri vietai, kur Tu šobrīd stāvi un kur atrodas auto stāvlaukums. Pametot acis uz Parka ielas pusi (DDA virzienā), no šejienes uz to veda acīm netīkams un dubļains ceļš - akmens centās to nobloķēt.
Dažus gadus vēlāk autoceļš cauri centram tika nogriezts un satiksme novadīta pa Nākotnes-Kastaņu ielu ar loku centram apkārt. Bet šeit tika izveidots 'zigzaga' auto stāvlaukums. Tieši pēc tā izveides „pie akmens” pamazām kļuva par pulcēšanās vietu.
Novadnieki apstiprina, ka arī braukšanai uz Barikādēm (1991), mālpilieši pulcējušies pie akmens.
Arī tas, ka 1988. gadā tika atvērts jaunais kultūras nams, noteikti veicināja vēlīno vakaru sociālo dzīvi un starp-pagastu kautiņus pēc diskotēkām akmens apkārtnē. Starp citu, Mālpils kultūras centrs ir viens no lielākajiem lauku kultūras namiem valstī. Tajā atrodas skatītāju zāle 600 vietām un apaļa diskozāle, protams, ar diskobumbu pie griestiem.
Sākotnēji akmens stāvēja zālienā, pēc tam tika izliktas lielās betona flīzes. Vēl pēc kāda laika no pensionāru vidus izskanēja šāda doma: „Kā tad tā, pie akmens gaidot, jāstāv kājās...” Domāts darīts - tika uzstādīti soliņi.
Kur soliņi - tur sēdētāji. No tā laika „pie akmens” tika uz mūžiem iecementēts Mālpils folklorā. Tā vairs nebija tikai stāvēšanas un gaidīšanas vieta, nu te varēja nākt un sēdēt - arī tajos brīžos, kad neko nebija jāgaida.
Turpmākajos gados soliņiem negāja viegli. Ainavotāja Aina atceras, ka līdz ar labiekārtošanu parādījās problēma - katru rītu no jauna te bija piegružots...
Pienāca 2004. gads, Mālpils iestājās Eiropas Savienībā, un skaidrs, ka ar veciem, salauztiem beņķiem Eiropā tālu netikt! Šī paša gada vasarā tika uzstādīti jauni soliņi, atkritumu urna, un sabirušās betona flīzes nomainīja bruģējums.
Pensionāriem soliņu aizmugure likās pārāk plika, tāpēc tika sastādīti krūmi.
2009. gadā Mālpils un Sidgundas pagasti tika reorganizēti par Mālpils novadu. Tika uzstādīts informācijas stends ar Mālpils ciema un novada kartēm.
Ap 2016. gadu blakus uzstādīja arī šiku ziņojumu dēli.
2021. gada adm.terit. reformas rezultātā novads beidza pastāvēt un tika iereformēts Siguldas novadā. Līdz ar to, informācijas stenda karte tika atsvaidzināta, un šobrīd vēsta mums par Mālpils pagastu, kā Siguldas novada teritoriālo vienību.
Pie akmens, starp citu, ir bijis arī slēpnis. Apmēram gadu šeit pastāvēja GC4PD74 - Mālpils centrs.
Tagad, kad esam iepazinušies ar akmeni, iepazīsimies vēl nedaudz ar Mālpili, izmantojot iepriekšminēto informācijas stendu.
--Cik naktsmītnes ir Mālpils pagastā?
--Kāds ir bērnu laukuma adreses numurs?
--Kāds ir veikparka kārtas numurs objektu sarakstā?
--Cik augsts ir augstākais kalns Mālpils tuvumā?
--Kurā gadā akmens pārcēlās uz dzīvi šeit? (Šī atbilde atrodama slēpņa aprakstā)
--Cik skatītājiem paredzēta jaunā kultūras nama zāle? (Šī atbilde atrodama slēpņa aprakstā)
Saskaitam iegūtos skaitļus kopā un summu ievadam Certitude čekerī. Šis solis ir nepieciešams, lai tavs ieraksts būtu derīgs.
Savam atrašanas ierakstam, lūdzu, pievieno foto ar akmeni un/vai tā apkārtni no dienas, kurā te biji. Pēc laika slēpņa galerijā varēsim redzēt kā tie mainās (vai nemainās), laikam ejot.
You can validate your puzzle solution with certitude.
The boulder of Mālpils (akmens) is not in the list of any significant boulders or nature monuments in Latvia. Neither it is a memorial stone. Most likely, nobody, except inhabitants of Mālpils has really heard about it. Doesn't even have a name. Still, this particular boulder is the Main Stone of Mālpils.
School field trips and other organised excursions, theatre trips etc. usually start and finish at this boulder. It's the main meeting place in town, like Laima Clock in Rīga.
Seniors often sit here during the day, either to have a rest on their walks or to observe others and participate in the latest gossip. In the evenings, youth take over, hanging out, even having a beer despite the fact that the local police officer is sitting about 50m from this place.
But the thing that even most of the locals don't know - or have forgotten - how did this boulder get here and how did it become the center of public social life in the village.
It was not left here by the retreating glacier.
Aina, who from 1979 worked as a landscape architect in Mālpils, at that time the Soviet "role-model village" recalls: This boulder and the others around here were all transported here around 1985. They came from a large pile of boulders around 2,5km out of town. They weren't chosen randomly - she tried to select ones that looked attractive or somewhat 'different' to her eye. There was a guy called Viktors who was a crane truck driver and he was apparently very patient and uncomplaining and delivered all the boulders and placed them where Aina pleased.
Back to our particular boulder; this one was placed exactly here for a very practical reason - to prevent vehicle traffic from going down towards Parka Street (SSE direction).
In 80's, the main street (one you probably took into town) was going straight through the heart of town between the shops. At GZ, there was a muddy track leading down to Parka Street. Blocking it was the sole purpose of this boulder.
Some years later the traffic highway was routed around the centre and the street between the shops was made into a pedestrian plaza. Next to our boulder, a parking lot was built. In 1988 the new culture centre was opened (the big building SW from here). By the way, it's one of the biggest countryside culture centres in Latvia. There's a hall seating 600 and another round disco-hall. These changes brought forward a shift in the purpose of the boulder.
It started to become a meeting place. "Pie akmens" (At the stone) was now the place where to meet up when starting bus excursions, field trips, etc.
The boulder was surrounded by grass at first, later paths were paved with soviet-style tiles. But at some point seniors of town started grumbling: There's nowhere to sit. We come and wait here but we have to stand up all the time!
They were heard, and a couple of benches were erected. Well, since then, the social life "pie akmens" really took off. Now it was not only a place where to wait for something or someone, it was also a nice central place where to come and sit down.
In the new millennia already, some more landscaping works were done and new, modern paving lied into the ground. Local council also put up an information board with maps and more recently - also a notice board.
There was a geocache here once too but it did not last: GC4PD74 - Mālpils centrs.
Now that we are acquainted with the boulder we'll also get to know a bit more about Mālpils by looking at the aforementioned information stand.
--How many lodging options (NAKTSMĪTNES) are there in Mālpils?
--What is the street address of the childrens' playground (BĒRNU LAUKUMS)?
--What number in the list is Wake Mālpils?
--How high is the highest mountain here (Peļņu k.)?
--What year was Akmens moved here? (This answer is found in the description)
--How many audience seats in the new culture center? (This answer is found in the description)
Now you can add all numbers up and enter the sum in Certitude Checker. This is a requirement for logging the cache.
Also, please add photos to your log, with the boulder and surroundings, this way, the geocache gallery will tell yet another story about it through times.
You can validate your puzzle solution with certitude.
Virtual Rewards 2.0 - 2019/2020
This Virtual Cache is part of a limited release of Virtuals created between June 4, 2019 and June 4, 2020. Only 4,000 cache owners were given the opportunity to hide a Virtual Cache. Learn more about Virtual Rewards 2.0 on the Geocaching Blog.