LV: Slēpnis ir fotofilmiņas trauciņš, kurā atrodas tikai ''viesugrāmata''. Zīmulis jāņem līdzi pašam!
Kalnciema un tā apkaimes vēsture ir cieši saistīta ar tādu derīgo izrakteņu kā māla un dolomīta ieguvi.
Kalnciema apkaimes māls ir uzkrājies Zemgales sprostezerā, kas eksistējis kvartāra periodā un ir uzskatāms par vienu no lielākajiem mālu izplatības rajoniem Latvijā. Baseina centrālajā daļā mālu biezums vidēji ir 6 - 8 m un agrāk te bija izvietots ievērojams ražošanas centrs, kur daudzus gadus darbojās vairākas ķieģeļu rūpnīcas.
No Kalnciema ražotnēs izgatavotajiem ķieģeļiem ir celtas ēkas ne tikai pašā Kalnciemā un Jelgavas apkaimē, bet arī Rīgā un daudzviet citur Latvijā. Kalnciema ķieģeļi kā būvmateriāls izmantoti Rīgas būvēs, kas tapušas 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā. Kā spilgtus arhitektūras piemēru var minēt Rīgas 1. Slimnīcas administratīvo ēku, Rīgas vecos ūdenstorņus un gāzes torņus, VEF ēkas u.c.
19. gs. beigās, kad Kalnciems sāka veidoties kā lielāka apdzīvota vieta, te bija uzcelta Latvijā lielākā māla ķieģeļu ražotne. 1882. g. inženieris un fabrikants Georgs Armisteds (vēlāk – arī Rīgas pilsētas galva) uzbūvēja apaļo Hofmaņa krāsni ķieģeļu apdedzināšanai. Laikā līdz 1. Pasaules karam šeit atradās vairākas ķieģeļu rūpnīcas, kas piederēja rūpniekiem Ņesteroviem, Krišjānim Ķergalvim un Pēterim Radziņam. No 19. gs. beigām uz Rīgu pa Lielupi ar liellaivām tika transportēta Kalnciemā saražotā produkcija. Krievijas – Japānas kara laikā (1904. – 1905.) daļu no ražotnēm slēdza, bet pārējās tika sagrautas 1. Pasaules kara cīņu laikā. Pēc 1. Pasaules kara ķieģeļu ražošana tika atjaunota un darbojas vairāki cepļi un rūpnīcas. 1946. g. darbu uzsāk Kalnciema ķieģeļu kombināts un trīs gadus vēlāk Kalnciems ieguva strādnieku ciemata tiesības.
Patlaban šeit ķieģeļus vairs neražo. 1994. g. pēc privatizācijas Kalnciema ķieģeļu kombinātu sadalīja vairākās ražotnēs (mēbeļu, dolomīta, ķieģeļu). Kalnciema ķieģeļu fabrika, kas nokļuva AS „Lode” īpašumā neizturēja finanšu krīzi un 2008. gadā apturēja ražošanu. Tās korpusi un skursteņi redzami Jelgavas ielas labajā pusē.
Dienvidos un rietumos no pilsētas ir redzami daudzi bijušie karjeri, kuros tagad viz ūdeņu zilie spoguļi. To apkaimē izveidojušās mazdārziņu „kolonijas”.
Kaigu māla iegula ar Ministru kabineta lēmumu ir noteikta par Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradni, kas aizņem 315 ha lielu platību.
Pēc: Smaļinskis, J. Ģeotūrisma maršruts pa Jelgavas novada ziemeļdaļu.
ENG: Catche is photo film container with logsheet. Pencil need to take with you.
The history of Kalnciems and vicinity is closely related to the extraction of clay and dolomite.
The clay of the Kalnciems and vicinity was accumulated in the Zemgale Ice – dammed Lake which existed during the period of Quarternary and is considered to be one of the largest clay distribution territory in Latvia. The average thickness of clay in the central part of deposit is 6 - 8 m and in the past there was a significant production center where several brick factories were operating for many years.
Buildings made from bricks that were made at Kalnciems’ production sites have been built not only in Kalnciems and in the vicinity of Jelgava, but also in Riga and elsewhere in Latvia. Kalnciems’ bricks as a building material were used in the buildings of Riga, built in the end of 19th century and at the beginning of 20th century. For example - administrative building of Riga's 1st Hospital, the old water towers and gas towers of Riga, VEF buildings, etc.
In the end of 19th century, when Kalnciems began to develop as a larger populated area, here was built largest brick factory in Latvia. In 1882 engineer and factory owner Georgs Armisteds (later - also the head of Riga city) built a round Hoffmann kiln for brick firing. Till World War I there were several brick factories owned by industrialists Ņestrovi, Krišjānis Ķergalvis and Pēteris Radziņš. From the end of 19th century production of the Kalnciems was transported by barges on Lielupe to Riga. During the Russian - Japanese War (1904 - 1905) part of the factories was closed, while the rest was destroyed during World War I. After World War I brick production was restored and several kilns and factories were operating. In 1946 again starts work Kalnciems’ brick factory.
Currently bricks are no longer produced here. In 1994 after privatization the brick factory of Kalnciems was divided into several factories (furniture, dolomite, brick). Kalnciems’ brick factory, which got into the ownership of AS„Lode”, did not survive the financial crisis and stopped production in 2008. Its buildings and chimneys are visible on the right side of Jelgava Street.
In the south and west of the city, there are many former quarries that now have blue mirrors of the waters but all around them are developed small gardens’ „colonies”.