Līdz 1880.gadam tagadējas Ogres apkārtnes iedzīvotāji apmeklēja Ikšķiles pagasta Elkšņu skolu un Ķēķa skolu. No 1880.gada (citos avotos no 1883) līdz pirmā pasaules kara sākumam Ogrē darbojās privātskola. Tā piederēja māsām Idai un Bertai Briedēm un bija divklasīga, tikai pēdējos divos pastāvēšanas gados tā tika pārveidota par četrklasīgu. Galveno uzmanību šajā skolā pievērsa krievu, latviešu, franču un vācu valodai, ticības mācībai, baznīcas mācībai un katķismam. Varbūt tieši tādēļ Ogres tirgotāji, namsaimnieki un inteleģenti izvēlējās šo skolu savu meitu izglītošanai. Tika mācīti arī eksaktie priekšmeti. Skolas ēku uzcēla 1899.gadā, un tā vēl saglabājusies līdz mūsdienām. Par ēkas senlaicīgumu liecina smalkie kokgriezumi. Tā nebija vienīgā privātskola, īsu laiku 1914./15.mācību gadā Ogres upes kreisajā krastā Ķikuļa mājā darbojās privātā proģimnāzija, kuras pārzinis un skolotājs bija Andrejs Gozītis. Pirmā pasaules kara laikā mācības tika pārtrauktas un skolas slēgtas.
Par Ogres pirmās vidusskolas pirmsākumu var uzkatīt 1919.gadu, kad Ikšķiles pagasta valde nolēma atvērt skolu Ogres bērniem. 1919.gada 3.decembrī pārziņa Dāvida Salmiņa vadībā Ogres muižas pasta stacijas ēkā mācības uzsāka 79 Ogresgrīvas I pakāpes pamatskolas skolnieki. Telpas muižā tika dabūtas pret remontu. Nepieciešamo inventāru un mācību līdzekļus pa daļai pirka, pa daļai aizņēmās no Rīgas skolām. Pirmajā gadā bija tikai 1. un 2.klase, vēlak skola sniedza pilnu 6 klašu izglītību. Pieaugot bērnu skaitam, skola vairākkārt pārcēlās uz jaunām telpām. 1928.gads februārī Ogre ieguva pilsētas tiesības un skola tika pārdēvēta par “Ogres pilsētas 6-kl. Pamatskolu”. 1929.gadā pilsetas valde nopirka skolai bijušo “Pudana” viesnīcas eku Brīvības ielā 11 (tagadējā mākslas skola). Šajās telpās skola darbojās ilgus gadus.
Vācu okupācijas laikā skola turpināja darbu. 1942.-44.g. skolas nosaukums bija “Ogres pilsētas tautskola”. 1943./44.m.g. Ogres pilsētas 7-gadīgās skolas vadību pārņēma Vilis Kalnāre. 1946.gadā izveidoja pirmās klases krievvalodīgo bērnu apmācībai. Krievvalodīgu bērnu skaits pilsētā strauji auga un 1948.gadā krievu plūsma atdalījās kā patstāvīga 7-gadīga skola. Ar LPSR MP lēmumu 1949.gada 1.septembrī Ogres skola no nepilnās vidusskolas tika reorganizēta par vidusskolu. 1952.gadā bija pirmais vidusskolas izlaidums. Skolu absolvēja 9 jaunieši. Mācības notika 2 maiņās un tomēr, skolēnu skaitam nemitīgi augot, bija jāceļ jauna skolas ēka.
Kopš 1960.gada 1.marta Ogres vidusskola atrodas vienā no pilsētas augstākajām un skaistākajām vietām – Krēģera kalnā (tag. Zinību iela 3). Jaunajās telpās direktora Heseļa Abramoviča vadībā toreiz atkal apvienojās Ogres 1.(latviešu) un 2.(krievu) vidusskola, veidojot vienotu audzēkņu un pedagogu kolektīvu. Līdz 1972.gadam skolā mācības notika abās valodās. Šaja gadā tika atvērta Jaunogres vidusskola ar krievu mācibu valodu. 70-to gadu sākumā pirmajā vidusskolā sk. Pauļa Placēna vadībā beidza iekārtot skolas stadionu, apkārtnes izdaiļošanai izveidoja strūklaku, uzsāka internāta korpusa celtniecību (1974.). Nostiprinājās materiāli tehniskā bāze, tika izveidoti jauni mācību kabineti, autoklase. 1971.gadā izveidojās pirmās mūzikas klases, skolotājas Adas Jurjānes lolojums, bet no 1973.gada 9.kl. skolēniem bija iespēja padziļināti apgūt matemātiku un fiziku.
1986.gadā skolas pirmas vidusskolas vadību pārņēma Jānis Narbuts. Tolaik tā bija viena no lielākajām skolām republikā ar aptuveni 2500 audzēkņiem. Tieši dēļ lielā skolēnu skaita 1984.gadā sākās Ogres 2.vidusskolas celtniecība Meža prospektā 14. 1992.gaa 14.septembrī skola tiek nodota eksputācijā un 1993.gada 20.maijā tā tiek atvērta mācībām. 1998. gada nogalē, pēc IZM ieteikuma Ogres pilsētas domei, skola pārtop par Ogres ģimnāziju. Skolā atrodas arī Ogres pamatskola.
Uzdevums – atrast attelā redzamo ēku un tās aptuvenās koordinatas ievadīt čekerī. Ēka gan ir diezgan pamainījusi savu izskatu. Ceru, ka tas netraucēs to atrast. :) Veiksmi.
