Lai arī papīrfabrika ir tieši vainojama pie vairuma alu izciršanas Līgatnes apkārtnes smilšakmens iežos, fabrikas teritorijā ir vairākas ļoti interesantas un skaistas alas, kas atrodas tieši Līgatnes upes krastos. Raugoties uz šīm alām, kas gadu gaitā ir mainījušās, redzams, ka manījusies ir arī pati upe, jo pie dažām alām iespējams piekļūt tikai no ūdens, kas noteikti tā nav bijis laikā, kad alas veidotas.
Šie pagrabi ierīkoti pēc tam, kad laikā no 1859. līdz 1865. gadam tika uzcelta palīgfabrikas Beiwerk pirmā kārta, kurā iekārtotas arī strādnieku dzīvojamās telpas. Pagrabi cirsti Līgatnes upes krastos, lai tos varētu izmantot arī galvenajā fabrikā dzīvojošie strādnieki, jo līdz tam viņiem kā pārtikas noliktavas kalpojušas tikai tā saucamās Numurklētis. Šie pagrabi sāka zaudēt savu nozīmi pēc tam kad 1884. gadā nodega galvenā fabrika ar tajā esošo trīsstāvu dzīvojamo baraku un sāka celt dzīvojamās mājas ārpus papīrfabrikas teritorijas. Tikpat kā pilnīgi visu pagrabu izmantošana tika izbeigta pēc Otrā Pasaules kara, kad Līgatnes papīrfabrikai apkārt tika uzcelta sēta.
